| |
[4. Dec 2013|18:05] |
zhora
2013. gada 4. decembrī, plkst. 13:32
puķes arī ir vardarbīgas. tās izaug mūsu priekšā un paņem mūs ar savu skaistumu un neko mēs tur nevaram darīt. bet tā ir tāda labā vardarbība. |
|
|
| |
[11. Jun 2012|16:02] |
|
skatoties "bananas" atskārtu, ka toms treibergs atgādina tādu lv mērgo vudiju. |
|
|
| uzlīmes |
[4. Jan 2011|23:11] |
būtu lieliski, ja ar tām rimi, maxima, narvesen un visām citām uzlīmēm varētu norēķināties. piemēram, ļoti gribas atstāt dzermnaudu, bet nav; tā vietā atstāju uzlīmes, tas ir, desmitdaļu pannas vai piektdaļu dvieļa.
it kā jau var, bet vēl sakautrējos. |
|
|
| grāmatu plaukts |
[29. Dec 2010|21:33] |
biju jaunu cilvēku dzīvoklī, kurā ir viens grāmatu plaukts (neliels un vairāk dekoratīvs), es stāvu, raugos uz to un pirmajā mirklī pat neaptveru, kas redzamajā skatā ir jocīgs. tikai vēlāk saprotu, ka visas redzamās muguriņas ir DVD vāciņu muguriņas. un visā plauktā tikai divas grāmatas. viena - sales principles vai kaut kas tamlīdzīgs un otra - vonnegūta grāmata. turklāt, ja atmiņa neviļ, tad to vonnegūtu pirms pāris gadiem uzdāvināju es.
sajūta bija neparasta. tāda "viņi nāk" sajūta - kā pirmais satiktais vampīrs no vampīru sugas, kas drīzumā pārņems visu tavu pasauli. |
|
|
| |
[4. Dec 2010|11:05] |
|
un kad es tai vācu dakterei prasu, kāpēc mans iekaisušais nervs kā nedzīst tā nedzīst, viņa saka, ka b1 vitamīna trūkst. kur dabūt, prasu es, un viņa: kartupeļos, rupjmaizē un saulespuķu sēklās. ha ha ha, tā mana dzimtene ar visu krievu minoritāti, smejos es. |
|
|
| drowning by numbers |
[3. Maijs 2010|23:13] |
|
man kūlis izskatās pēc grīnveja un grīnvejs pēc kūļa mazliet |
|
|
| iegādāties mīļāko |
[29. Apr 2010|08:44] |
nez no kuras valodas latviešiem tā mīļākā iegādāšanās?
vakar palasīju psiholoģijas grāmatu, skaidrītes jaunarājas tulkotu, tur ik pa brīdim smieklīgi stāstiņi no dzīves par to, kā izgāja žakam, žaklīnai vai pjēram. un līdz ko žaka sieva iegādājās mīļāko, žakam atkal viss bija kārtībā. |
|
|
| |
[12. Maijs 2009|04:39] |
|
saule jau lavās |
|
|
| |
[6. Apr 2009|11:52] |
|
Zemeņu kūkas lietā uz prokuratūru saukta arī Magone (Diena) - izklausās pēc Sīpoliņa piedzīvojumiem |
|
|
| |
[18. Feb 2009|08:40] |
|
vakar ap desmitiem vakarā pa rīdzenes ielu gāju kopīgi ar patreknu žurku. un viņa nebēga ne pa labi, ne pa kreisi (es arī ne), mūsu trajektorijas vienkārši sakrita. |
|
|
| |
[14. Feb 2009|22:25] |
|
Sāku iepazīties ar Liepjājas kultūrpolitikas attīstības stratēģiju. Jau tas vien, ka stratēģijas izstrādes grupā no 15 cilvēkiem tikai viens ir vīrietis un tas pats ar uzvārdu Jēriņš, ir pamats kritikai, vismaz no dzimtes studiju perspektīvas. |
|
|
| morāle no liu ciemata |
[14. Feb 2009|21:44] |
|
Igaunijā izglābj makšķerniekus no atlūzuša ledus gabala, divi no Latvijas. Makšķernieki tika izglābti robežsargu, glābēju un vietējo iedzīvotāju kopīgi veiktā operācijā.Robežsargi aicināja iedzīvotājus atcerēties, ka ledus biezums dažādās vietās ir atšķirīgs un iziešana uz jūras ledus var būt bīstama dzīvībai. |
|
|
| |
[10. Feb 2009|09:40] |
|
vakar tumsā nesot laukā miskasti, tur satiktais bezpajumtnieks, kas ar lukturīti meklēja ko derīgu, pamācija, ka uz nakti neko nevajagot mest laukā - nauda pazudīšot. diezgan jau ironiski saņemt finanšu padomus no bezpajumtnieka, bet krīzes laikā kam tik nepaklausīsi. |
|
|
| |
[27. Jan 2009|09:28] |
|
trīs nogriežņi, kas karājas debesīs no ķīpsalas nākot mājup, īpaši tādos dūmakainos vakaros kā vakarējais jau aš pusgadu ir mana pati labākā staro rīga. krāniem rīgu! & rīgai krānus! |
|
|
| |
[28. Dec 2008|23:41] |
mana vecvecmamma albīna un viņas māsas konstance un dominika 19.gadsimta nogalē dzīvoja latgalē, labi nodrošinātā ģimenē. un bija viena otrai nosolījušās nemūžam neprecēties, lai neapraktu sevi mājas ikdienā, bet baudītu dzīvi. uz dābolainiem zirgiem viņas jājušas uz apkaimes ballēm.
konstance un dominika savu vārdu turēja, albīnai 40 gados kāja paslīdēja un laulības notika, pēc tām ik pa diviem gadiem sadzima trīs bērni, no kuriem vienu uzaudzināja konstance un dominika, kas līdz mūža galam dzīvoja vienā mājā.
to visu un vēl vairāk es uzzināju šodien līkumojot pa latgales sniegainajām ainavām. un lai kāds vēl pasaka, ka dzīve nav pasaka. |
|
|
| |
[7. Dec 2008|00:44] |
|
šovakar nobukoju ceļojumus turp un atpakaļ 6 cilvēkiem (katram citu, nevis visiem ar vienu reizi), iečekoju rītdienas lidojumu, būdama ar puspudeli šampanieša galvā, paralēli uzturēdama 2 skype sarunas un vienu tradicionālu sarunu ar saskumušu draugu blakus. ja nekas nebūs nogājis greizi, tas būs spožākais apliecinājums sievišķīgajai multitasking prasmei, kas man nemaz tik ļoti nepiemīt. |
|
|
| |
[30. Nov 2008|23:26] |
Skūpsti mani tā, lai ikonas no plauktiem birst!
(Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta)
galīgi neesmu citātugalva, bet šis bija vienkārši lielisks. |
|
|
| |
[13. Okt 2008|20:01] |
šodien gāju pār tiltu ar savu vidusskolas laika klasesbiedreni. gājām, viņai ausu rajonā līgojās mazi melni pikuči - ataugusi savienojuma vieta saviem un mākslīgajiem blondajiem matiem, kas perfekti taisni stiepjas bezgalīgi gari. un viņa stāstīja par māju, ko ceļ un ka pirmais bija žogs, lai blakus dzīvojosā tēva brāļa ģimene nenāktu neaicināta ciemos, un ka viņai kauns no sava vīra par saviem radiem un ka vīrs politiski aktīvs, sēžot pie tv un skatoties tautas frontes atceres pasākuma pārraidi lamājies, ko tie latvieši , lohi, tik maz tur aizgājuši.
ļoti daudz dažādu realitāšu ļoti cieši blakus, atcerējos es. |
|
|
| |
[13. Okt 2008|09:50] |
"Gadiem tur bija pamesta teritorija, žurkas to mierīgi varēja okupēt un vairoties bezgala. Iziet ārā paēst — turpat ir veikali, šķūņi, dzīvojamās mājas, pie dīķa baro putnus," spriež J.Trušelis un piebilst, ka žurka nav liela staigātāja — staigā un dzīvo vienā rajonā. "Tagad esošos midzeņus viņām jauc nost, un tās, iespējams, meklē jaunu mājvietu," saka J.Trušelis. Tāpēc iedzīvotāji tās pamanījuši.
izlasot par māras dīķa žurkām pat ļoti sajutos "vienā rajonā" |
|
|
| |
[21. Sep 2008|21:06] |
|
ahā un kartupeļu talkas ir latviešu smōl-tōlki - sametas pa diviem vagā no katras puses, mētā kartupeļus un frāzes; tad samainās partneriem un atkal no jauna. un nedodies tikt vienā vagā ar tēvabrāli agronomu - šis traucas uz priekšu kā raķete un muld kā divi deviņi, turklāt met arī tavu grozu uz priekšu, tad nu tu sasarcis centies iespēt līdzi un vēl pieklājīgi atsaukties ar "kā tad" "ak tā?". pēc tam radi melš, ka šis tāds runīgs, jo sieva aizgājusi uz pilsētu pie cita, viņš, lauku mājās viens dzīvodams runājamo pa nedēļu sakrājis. es domāju, ka te jāizpalīdz un jāaizbrauc kādreiz paklausīties. |
|
|