|
13. Okt 2008|20:01 |
šodien gāju pār tiltu ar savu vidusskolas laika klasesbiedreni. gājām, viņai ausu rajonā līgojās mazi melni pikuči - ataugusi savienojuma vieta saviem un mākslīgajiem blondajiem matiem, kas perfekti taisni stiepjas bezgalīgi gari. un viņa stāstīja par māju, ko ceļ un ka pirmais bija žogs, lai blakus dzīvojosā tēva brāļa ģimene nenāktu neaicināta ciemos, un ka viņai kauns no sava vīra par saviem radiem un ka vīrs politiski aktīvs, sēžot pie tv un skatoties tautas frontes atceres pasākuma pārraidi lamājies, ko tie latvieši , lohi, tik maz tur aizgājuši.
ļoti daudz dažādu realitāšu ļoti cieši blakus, atcerējos es. |
|