| dažreiz grūti ir nodot savu pieredzi citiem, kaut tev tās ir daudz. dažreiz grūti ir to piedāvāt citiem, kas ir savās bēdās nogrimuši. dažreiz tava pieredze nepalīdz, jo, laikam, katram pašam ir jāveido šāda pieredze. tikai viens, kas no tā visa ir nepatīkams, ir dusmas, ko tu saņem nepelnīti. jābūt, laikam, saprotošam. es cenšos tāds būt, kaut gan man apkārt ir viena pamatīga trakomāja. kur palikt man? es neko neteikšu. un man tas nav jādara. lai dusmojas. dusmas atbrīvo. tās attīra. varbūt pēc tam skatiens paliek skaidrāks. tikai, jācer, ka par dusmām nenāksies maksāt pārāk dārgi. lai gan, vai visu laiku mēs neesam šādu briesmu priekšā? tagad gaidīšu sestdienu. klusa sestdiena tā būs, un ceru, ka asaras, kas tad varētu būt kādam apžūs, un iestāsies miers. miers šādā stāvoklī ir paradīzes ekvivalents.
tikai, viena vienīga nelaime - mani vienmēr pārprot. ko darīt? kādam ir kāda ideja? |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
tev shobriid nav tiesiibu justies apvainotam.
un starp citu tu teici, ka atbalstiisi mani, nevis ka pamaaciisi tajaa ko tu iisti nezini.
:*