Aiz raujošā rutīna

3/18/20 09:43 pm
Jāatzīst, ka sākotnēji biju skeptisks visas pandēmijas statistikas jautājumu ietvaros. Un tad padomāju par saviem vecīšiem, kurus šī sērga var nogalināt krietni statistikāk. Dažkārt tie pāris procenti var būt krietni personiskāki. Šodien pirmo reizi nostrādāju mājās attālināti, tikai vienu reizi izejot laukā, lai nopirktu dibenpapīru un minerāli. Veikalos ir grūti ievērot 2 metru distanci, galvaspilsētā gribot negribot nākas būt tuvākās attiecībās ar svešiniekiem. Nav forši, ja darbs sastāda pārāk lielu procentu no dzīves. Dzīve attālināti, varbūt vienīgi kaķītis priecājas par manu nepārtraukto klātbūtni savos kvadrātmetros. Un ko ta mēs te. Mirst jau vienmēr citi, mēs nekad nemirstam.
0 comments Leave a comment