- 2/29/12 09:30 pm
-
Likums nosaka, ka valsts vecuma pensijas apmērs ir tieši atkarīgs no mūža laikā iemaksātā sociālā nodokļa kopsummas un arī darba stāža. T.i. indivīda pensijas kapitāls tiek uzkrāts tā dzīves laikā, no veiktajām sociālā nodokļa iemaksām - valsts visa darba mūža garumā no personas iekasē sociālo nodokli (šobrīd 35% no katras mēnešalgas), apdrošinoties, lai vecuma vai darba spēju zuduma dēļ personai būtu uzturlīdzekļi un nekristos tās līdzšinējā dzīves kvalitāte. No iemaksu lieluma atkarīgs ir pensijas lielums. T.i. personas sociālie maksājumi ir viņa īpašums, ko tas uztic valstij glabāšanā un izmaksāšanā, sasniedzot vecumu vai zaudējot darbaspējas ātrāk. LR Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris definē: „personas pensija ir tās darba mūžā radītais īpašums un uz to ir nelokāmas īpašumtiesības“.
Es jau ar nekāds gudrītis, tb nezinu, kurā skapītī glabājas. Bet ja pareizi esmu sapratis, ir valsts budžets, ko veido visi iespējamie valsts ienākumi, un no tā nodalīts sociālais budžets, ko veido katra strādājošā sociāliem maksājumi. No tā tiek maksāti pabalsti, dotēta medicīna, maksātas pensijas. Taču uzkrājās makten daudz tās naudas (vidējais dzīves ilgums ir 63 gadi, tb 50% nenodzīvo līdz laikam, kad sāk saņemt pensiju un to iemaksas paliek sociālajā budžetā, arī medicīnas pakalpojumus daudzi sāk tikai pēc 40 izmantot u.tml.). Tad nu valsts stūrētāji parēķināja tabuliņās, ka ja viss iet kā iet, tad tā zelta ādere, un socielo budžetu iekļāva valsts budžetā, tb sāka no tā grābt naudu citiem izdevumiem. Izgrāba sociālā budžeta kasi tukšu un nu domā, kā pieklājīgāk pateikt, ka pasākums izputināts un beidzies. Kaut kā tā. :)