- Krīze nav tavs draugs
- 1/19/09 11:00 pm
- „Likumi, plikumi, likumi, plikumi,” Kasot pakausi pie sevis murmināja ciema priekšsēdētājs Antons. Tik līdzīgi vārdi, bet par pirmo no šiem vārdiem man galīgi negribas domāt. Nu kā gan lai samazina noziedzību mūsu ciemā?. Visi ciema ļaudis man uzticas, kaut kas tak ir jādara lietas labad. Pēdējās nedēļas laikā ciemā bija pazudusi viena pavārnīca un 3 miltu maisi. Varbūt ar likumu aizliegt atļaut ciema iedzīvotājiem būt apzagtiem, tas varētu šo problēmu atrisināt. Vai arī varbūt ar likumu likt visiem zagļiem brīvprātīgi pieteikties pie policista Jēkaba. Sarežģīti, sarežģīti, Antons turpinādams kasīt galvu, skatījās uz sekretāres Anastasijas iespīlētajiem pēcpuses apveidiem.
„Ā, kas tas?” Iekliedzās Sekretāre Anastasija un ar pirkstu rādīja debesīs. Antons piesteidzās pie loga un ieraudzīja debesīs no mākoņiem iznirstošu kosmosa kuģi.
„Mēs esam ieradušies, lai nogalinātu visus šī ciemata cilvēkus, bet diemžēl mums ir neliela problēma. Jūs visi uz oglekļa bāzes veidotie organismi esat tik līdzīgi, tādēļ mēs iesākam visiem cilvēkiem pacelt priekšējās ekstremitātes tādā veidā identificējoties, pārējo dzīvības formu sugas tiks saudzētas. Šī noteikuma neizpildīšanas gadījumā pēc 24 stundām visas uz oglekļa bāzētās dzīvības formas tiks iznīcinātas No kosmosa kuģa atskanēja robotiska balss. Sekretāre Anastasija strauji nolaida uz augšu pacelto roku. Visi ciemata ļaudis piespieda rokas pie sāniem un vairs neskatījās debesīs, jo saule spīdēja acīs.
„Tas ir brīdis rīkoties,” Izsaucās Antons, un lika Anastasijai visu pierakstīt. „Antons runāja skaļi, tā lai visi ciema iedzīvotāji spētu viņu sadzirdēt. Ciemā iedzīvotāju nebija daudz, tikai 65 ieskaitot bērnus, un visi viņi bija sapulcējušies laukumā pie ciema padomes. Vecāki turēja savu bērnu rokas piespiestas pie sāniem, tā lai viņiem neienākto prātā tās pacelt.
Un Antons runāja, „Ar šīsdienas datumu spēkā stājās likums, kas aizliedz ciema iedzīvotājiem pacelt rokas” Rokas ir aizliegts pacelt arī šādās situācijās:
1. Ciema skolā, skolēniem piesaistot skolotāja uzmanību
2. Karot veļu
3. Atgaiņājot mušas
4. Žāvājoties
5. Apskaujoties
6. Visos citos pārējos iespējamajos gadījumos
„Anastasija, vai Tu visu pierakstīji?”, Anastasija piekrītoši pamāja ar galvu. „Klausieties mani, ciema iedzīvotāji” Teica Antons, izbāzis galvu pa logu, „Mūsu izdzīvošana ir likta uz kārts” Svarīgi, lai visi ievērotu jauno likumu, skaidrs. Ciema iedzīvotāji saprotoši māja ar galvu.
Tajā laikā blakus esošajā kūtī vista Maružīte nelikās ne zinis par Antona jauno likumu. Viņa tikko bija izdējusi olu un iznākdama laukā no kūts ņēmās ar savu panākumu lielīties skaļi kladzinot un vicinot spārnus. Jau pēc sekundes vairāki gaismas stari tika raidīti ciemata virzienā. Izbijušies ciema iedzīvotāji krita gar zemi un saķēra galvas. Antons bija atsitis galvu pret loga rāmi un tagad saķēris galvu vārtījās pa zemi. „Tās ir beigtas”, iekliedzās Lillija, „Visas vistas ir beigtas” Ciema iedzīvotāji piecēlās kājās, stingri turēdami rokas pie sāniem. Gaismas stari bija iznīcinājuši visas ciema vistas. No tām pāri bija palikusi tikai degušu spalvu smaka. Ciema vienīgais gailis pilnībā apjucis klusībā čiepstēja kūts stūrī.
„24 cilvēkveidīgas formas iznīcinātas”, nodimdēja robotiskā balss no kosmosa kuģa, „Vēl palicis 41 cilvēks”.
„Anastasija raksti”, valdonīgi noteica Anatolijs. Un Anastasija paklausīja. „Visiem ciema iedzīvotājiem dzīvības glābšanas nolūkos tiek uzdots ziedojot savus mājdzīvniekus piemānīt citplanētu slepkavas. Ir nepieciešams veikt šādas darbības:
1. Miermīlīgi tuvoties mājdzīvniekiem
2. Piespiest tos pacelt priekšējās ekstremitātes
3. Uzreiz pazust no notikuma vietas, izvairoties no citplanētiešu raidītajiem gaismas stariem.”
Iedzīvotāji uzreiz metās izpildīt likumā ietvertos punktus, bet izrādījās, ka piespiest četrkājainos radījumus pacelt priekšējās ekstremitātes nav nemaz tik vienkārši. Ciema suns Džeris kategoriski attiecās izpildīt ciema priekšsēdētāja pavēli. Pēc pusstundas ilgiem pūliņiem tika ziedoti 2 ciema kaķi, viens kanārijputniņš un 4 kazas. Mēģināt pacelt āža Aļošas priekšējās ekstremitātes neviens neuzdrošinājās. Bet govju ekstremitāšu pacelšana pagaidām nebija neviena iedzīvotāja spēkos.
„36 cilvēki palikuši”, nodārdēja robotiskā balss. Antons jau grasījās diktēt jaunu likumu, bet viņu pārtrauca Jānīša balss. Jānītis bija uzrāpies uz siena šķūņa, un skaļā balsī sauca: „Ja man tuvāko 10 minūšu laikā netiks uzdāvināts divritenis, tad es pacelšu roku” Jānītis jau sen bija gribējis divriteni, bet viņa vecākiem naudiņas īsti nebija, tādēļ viņam nācās iztikt ar skrituļslidām, kurām asfalta trūkuma dēļ ciemata ietvaros īsti nebija pielietojuma. „Bet es gribu jaunu pavārnīcu” Iesaucās Lillija. „Bet es, bet es, bet es gribu”, no visurienes atskanēja ciema iedzīvotāju balsis.
Antons izskrēja no ciema padomes ēkas, viņam līdzi iztipināja Anastasija stingri piespiedusi rokas pie sāniem. „Cilvēki, esiet taču cilvēcīgi, mums visiem ir jāpārcieš šī krīze”, Iesaucās ciema priekšsēdētājs. „Tikai kopējiem spēkiem, mēs varam šo problēmu atrisināt”
„Izdomā likumu, izdomā kādu jaunu likumu” Vienbalsīgi iesaucās visi iedzīvotāji. „Man nedaudz jāpadomā”, noteica Ciema priekšsēdētājs Antons Godmanis, paceldams roku, lai pakasītu pakausi. - 3 commentsLeave a comment
- 1/19/09 11:08 pm
-
proud to be peevish
Svīt :D
- Reply
- 1/19/09 11:46 pm
-
do want more
- Reply
- 1/20/09 12:18 am
-
Lie-li-ski!
- Reply