- Viņam nav ko slēpt
- 11/25/07 01:20 pm
- Tikko bezjēgā atcerējos vienu notikumu iz pagātnes. Braucu ar senčiem mašīnā pa Rīgas ielām. Netālu no mēbeļu nama, ielas malā stāv onkulis pilnībā pliks kā no mātes miesām nācis un skatās pretīm braucošo šoferu acīs. Uz ceļa neliels sastrēgums. Nezinu ko onkulis gribēja pierādīt, varbūt ekshibicionistiskas tieksmes, varbūt prātiņš uz vecumu īsāks palicis. Nav svarīgi. Bet atmiņā iesēdies viens kadrs. Garām onkulim iet gados paveca tantiņa. Viņa pieiet onkulim klāt, tā demonstratīvi paskatās, kas viņam priekšā, pēc tam paiet soli atpakaļ un paskatās kas onkulim aizmugurē. Onkulis nekādā veidā nereaģēja, turpināja stāvēt ceļa malā. Tantiņa apmierinājusi savu interesi devās tālāk. Slimi, faking slimi.
- 2 commentsLeave a comment
- 12/20/07 08:59 am
-
kura laika stāsts tas ir? apmēram, kāds gadalaiks? dienas laiks? nevarētu mazliet fokusēt? paldies, interesanti, kas notiek pagalmā.
- Reply
- 12/20/07 02:24 pm
-
Ui, tas notikās pasen. Sencis vēl ar moskviču apkārt braukāja. Varētu būt deviņdesmito gadu vidus. Bija vasara, bet ne pārāk silta.
- Reply