Aiz raujošā rutīna

Atrodi Jāni sevī
6/27/07 08:40 pm
Nolēmu galu galā padalīties ar savu Jāņu pieredzi. Skrienot tekstam pa priekšu jāsaka, ka kopsummā tika pavadītas 4 ļoti veselīgas dienas, nepārtraukti filtrējot alu caur sevi. Nu jā, kompānija tīri jautra un pozitīvi noskaņota, pieņēma mani kaut arī par savējo es viņu starpā sevi nedēvētu. Pirmo vakaru mēs pavadījām burbulī pilni ar smiltīm. Patiesībā tas ir ļoti jautri ielīst Slokas plastmasas burbulī un tur tukšināt alu. Tad vēl tingeltangelis, kura augšā visi ir "partypeople". Šaubos, ka kāds pašlaik saprot manu leksiku, tajā ir ieklīduši daudz apvidvārdi. Gulēt arī ir jautri, jo visi guļ tur kur lūzt. Galvenais ir izvairīties no svešām kājām netālu no savas galvas. Pirmo nakti pavadīju zem radiatora, kurš nemaz nesildīja. Bija arī daudzi citi gulētāji. Visvairāk atmiņā iesēdusies ir Otto un Oskara simbioze. Kad cilvēks guļ, tad viņam ir gluži vienaldzīga sava poza. Tā pat bija ar Otto, kurš gulēja Oskaram starp kājām. No rīta klīda baumas, ka patiesībā Oskars ir Otto dzemdinājis. Viņš gan pats šādu faktu noliedza, un nevēlējās atzīt.
Tad vēl bija dramatiskais kāmītis un daudz jautro spēļu. Patiesībā slinkums stāstīt. Ar svētdienu viss nebeidzās. Pirmdiena tika pavadīta torņkalnā četratā, radot daudz jaunvārdu. Atceros tikai to, ka Kilomols(kilemols(metaļikas albūms)) = kilometru gara genocīda smēre. Un tad vēl pneimofīlija ir tieksme apmierināt sevi ar savu sakaltušo izoperēto plaušu. Ā, un vēl bija gliemju acis kuras savā starpā polarizējas un runīgais kukurznis, kurš gribēja tapt mesmerizēts uz paklājiņa.
Viss, hare, nespēju būt rakstiski interesants.
1 comment Leave a comment

7/8/07 08:40 pm
persefone

:)
Reply