Lai cik tas skarbi neizklausītos, pret šādām "atslēgu tantiņām" palīdz tikai dienesta ziņojumi šamo tiešajai priekšniecībai. Ja, protams, labierīcību slēgalēšana nav tiešās priekšniecības ideja:))))

Šaubos, ka priekšniecībai tik ģeniālas idejas. Gan jau ka tantiņas sava svarīguma paaugstināšanas nolūkos. Kurš gan nevēlas kļūt nozīmīgāks sabiedriskās institūcijas darbinieks :)

Mnjaa. Tās tantiņas ir drusku lielummānijas apsēstas:))) Ir bijuši gadījumi, kad mani ir "nolikušas vietā" gan teātru garderobistes(dažu labu no viņām pats Dumpis sveicina), gan konservatorijas atslēgu tantiņas(tās Uzreizi noteica, ka neesmu nekāds nedz esošais, nedz topošais mākslinieks, bet gan šaubīgs tips ar truluma un aprobežotības zīmogu sejā).

"Esmu nostrādājusi fabrikā "17.jūnijs" 25 gadus par iepakotāju un izpelnījusies priekšniecības atzinību!"(ar patiesu lepnumu)."Bet Tu, dīkdieni, vienā vietā pat gadu nevari noturēties!"(ar tikpat patiesu riebumu)/pasens manas vecmāmuļas monologs/

Pagaidām vēl verbāls kontakts ar tantukiem man nav bijis. Bet domājams, ka viņas savas domas patur sevī, bet kad sāks runāt, tad būs sūdi vagā.

Ā, un otrā darba vietā man vienreiz garderobes tantiņa aizrādīja, ka ar vecākiem cilvēkiem ir jāsveicinās, tas nav labi iet garām, klausīties pleijeri un neskatīties nemaz virsū, tā lūk.

a tu atsleedz un atsleegu neatdod ;)

Vai arī paturēšu pie sevis, un jutīšos ļoti svarīga persona. Ja kādam ļoti vajadzēs, tad būs jāgriežas pie manis.

vai ne ;)
/tik nebriinies, ja pie teviim naaks suudzeeties par sashmuceetiem podiem un truukstoshu toletes papiiru ;D/

nu, mums tā ir parasta lieta, ka pie tantiņa (-s) jāprasa zelta atslēdziņa Nr 79. toties vienmēr tīrs, kārtīgs, zemeņu ziepes sagādātas :) turklāt tantiņš (-a) tāpat pa ceļam sēž.

mūsdienās to sauc par monopolu :D

monopols šajā gadījumā ir pozitīvi.
ja būtu jāizcīnās ar 5 tantiņām, varētu arī nepaspēt.

tad jau būtu haoss, jo nekad nevarētu zināt pie kuras tantiņas jāiet un tad var gadīties tā kā tu saki, var arī nepaspēt :D