šos vārdus es pasaku katru dienu! godīgi! :)

apskaužu tevi, a kā tā var. Ja tik bieži saka, vai tie vārdi nezaudē savu vērtību ?

Es nesaku to visiem, es saku tiem, ko patiešām mīlu un dzirdu to pašu pretīm un nē, neapnīk - tiem vārdiem ir liels spēks. Ja to nesaka no sirds, tad jā... garlaicīgi un neīsiti.

Egoistiski:)

Egoistiski ir nevēlēties dzīvot ar apziņu, ka neesi pateicis 3 vārdu kombināciju un tagad šī cilvēka dzirdīgās ausis šos vārdus neuztvers ?

man šodien nav runājamā, tāpēc, lūdzi, piedod, bet nestāstīšu, ko es domāju par "teikšanu" un "darīšanu".
Man ir maza, intīma depresija.

es arī īsti nezinu vai šai vakara stundā varētu to sagremot

Nervozākie saleksies pie vārdiem "ja nu Tu nomirsti rīt" ;)

Bet vispār jau taisnība Tev ir.

Par nāvi runāt vispār nav korekti. To var darīt tikai bērēs un iepinot klišejiskos izteicienos: "Es gandrīz nomiru aiz laimes"

Bet dīvaini gan, tāds jauks temats.

Es par šito bieži domāju, ka kādi no maniem mīļajiem varētu nomirt un ne reizi no manis to nedzirdējuši. Bet tas man tik un tā neliek saņemties un pateikt it kā 3 vienkāršus vārdus, jo manējie to uztvertu kā kaut ko dikti savādu - mēs vienkārši to nesakām. Arī mani vecāki man to nekad nav teikuši un es dzīvoju cerībā, ka tomēr viņi mani mīl.

es gribeetu, lai tu nomirsti riit. nea nu vispaar jau es miilu tevi, bet..

aptuveni pirms nāves arī pateicu.
tad, kad to saka tāpat vien... zini, nepatīkami, ja uz tevi skatās ar domu - "nez, tūlīt vest uz psiheni vai vēl pagaidīt?"

Šito ierakstu biju palaidusi garām. Es vispār nesaku. Jo, ja es pasaku, tad parasti uznāk raudiens. Un man īpaši nepatīk, ja kāds redz, ka es tāda saraudājusies/emocionāla :>