Nupat mūspusē parādījies plakāts "Krievi nāk!" vai kaut kas tamlīdzīgs, lai aizķertu latviešu patriotiskās jūtas un panikā liktu balsot par tēvzemiešiem. Jāteic, ka novietošana mūsu rajonā nav īsti pārdomāta, jo, ja arī ietekmēs tos pāris procentus šeit mītošo latviešu, daudz drošāk kā saniknos nospiedošo krievu vairākumu, kas, pilsonību ieguvuši, tīšām nobalsos par kādiem ultrakreisajiem. Piemēram, mūsu māja. Tā celta esot kara flotes virsnieku vajadzībām, bet kādi dzīvokļi tikuši arī konservu rūpnīcas (nu jau nelaiķes) "Kaija" darbiniekiem. Man zināmas kādas  deviņas latviešu ģimenes uz simtu divdesmit dzīvokļiem, bet pieņemu, ka ir vēl kādas nezināmas.
Ir kāda specifika, kas man, no Kurzemes provinces atbraukušai tūlīt  krita acīs. Bomži rakņājas pa miskastēm un gaišā dienas laikā! Manā dzimtā pusē arī rakņājas, bet naktīs, nu vismaz nokrēslī, lai ļaudis nepamana un neatpazīst. Kauns taču! Vidusmēra klaidoņi parasti tomēr ir pusmūža vecumā un lai arī kāds, tomēr darbs viņiem ir bijis, tātad arī attiecīgā sabiedrība un paziņu loks. Nupat iedomājos, kāpēc bomži audzē tās bārdas. Protams, nav tādi dzīves apstākļi, lai noskūtu, bet varbūt arī cenšoties palikt neatpazīstami. Vecmīlgrāvī bomži nekaunas pa miskastēm rakāties, tiesa, arī neskujas :)
    Mūsu mājā dzīvo ļaudis, varbūt citās arī, kuri, varētu pat teikt ir slinkāki par bomžiem. Viņi neiet pat līdz miskastēm. Čaklākie nones glīti sasaiņotus atkritumu maisiņus lejā un ejot uz darbu atstāj uz sliekšņa. Lai sētnieks nes. Slinkākie lāde visu ārā pa logu. To gan nav daudz un tie tiek ar lielu bļaušanu nikni apkaroti.
    Kādu dienu, tas bija vēl vasarā, ejam mēs ar mazo dūdu gar mūsu māju ielas pusē. Jāpiezīmē, ka celtne pati par sevi nav sevišķi augsta, toties gara un tur, kur ceļš met līkumu, tur māja arī dara to pašu. Nu, ejam mēs pa šo līkumu, pēkšņi kaut kas lido, vēl drusku un būtu kādai no mums trāpījis. Paskatos uz leju. Ak, jē! Nikni paskatos uz logiem, bet vasara, visi logi vaļā un vainīgais (-ā) jau noslēpies. Bet mums pie kājām - ne vairāk, ne mazāk, kā vistai nogriezts astes strupulis.