|
|
|
Decembris 21., 2018
07:07
Es biju bijusi Latvijā, satiku bijušā vīra māsu. Pa to laiku šamais Vācijā atkūlās. Māsa, protams man neko neteica, jo viņu ģimenē pieņemts, lai tik citi neuzzin, kā viņi perina nelietības. 24. 11. 2017 Kundziņš man jautā, par ko tad būs tiesa 1. decembrī. Es atbildu, ka zinu, bet neteikšu.(Skaidrs par ko, kā atņemt mātei bērnu, kā atņemt sociālos pabalstus, kā piemīt māti pie zemes.) es varot arī neteikt, viņam Frau Elke Hahne esot jau pateikusi. (Tā tā vecā ragana, kura ar mani runāja, kamēr otra gatavoja bērna mantas, lai nozagtu.) Viņš gribot zināt, vai es pati saprotot, kas tur notiks. (Nē, nē, es jau pamuļķe. Viņš jau uz pasaules vienīgaus gudrinieks, citi visi viņu tikai apdalījuši.) Pašlaik izskatoties, ka nesaprotot viss. (Kur nu man, es jau vēl nezināju, kā visi stučījušies, pat Markuss Kolvits, kuram, vai kā vajadzēja nopelnīt, pārdodot mana vīra vecos automobīļus. Es esmu pateikusi, vienu vārdu nepareizi vāciski. Vai dieniņ, kā tā madamai gadījās.) Nu es atbildēju, ka tā advokāte, kura bija bērnam piešūta bija pie manis. Nu kungs grib zināt cik lielas izredzes, ka bērns paliks pie manis. Nu es pastāstu par Sturzenbecher melīgajām liecībām, par testamentu, un ka beidzot ir pienācis tiesas lēmums, ja man pienākas tie 50%. Ja Milda domā, ka es tur kaut ko protestēju un apstrīdēju, tad kļūdās. Tas viss notika automātiski, tikai bija jānogaida. Bet nu pa to laiku, jau pamanījās bērnu nozagt. Es vēl speciāli braucu pie notāra uzzināt, kas tagad notiek. Tur tad arī uzzināju. Tad vēl es savā naivumā ticēju, ka bērnu man atdos. Kā tad, kas nacistu nagos, to neatdod. Vācijā taču viss kārtībā, vai ne?
|
|
|
