|
|
|
Janvāris 4., 2004
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) zum | 14:44 - Antropais princips
Niecīgs daudzums grāmatu ir manā Vecmīlgrāvja dzīvoklī, viena no tām par Stīvenu Hokingu. Neko no viņa pētījumiem un tēzēm nesaprotu, bet antropā teorija mani valdzina.
"“Mēs redzam Visumu tādu, kāds tas ir, tāpēc ka eksistējam.” - “Visiem lielumiem ir tādas vērtības, kādas tiem ir, tāpēc ka esam mēs” - “Ja šīs vērtības būtu citādas, tad te nebūtu mūsu, kas tās varētu izmērīt.” Visi šāda veida apgalvojumi ir dažādi tā sauktā antropā principa definēšanas veidi.
Hokins antropo principu raksturo šādi. Iedomājieties daudzus dažādus visumus vai dažādus viena un tā paša visuma apgabalus. Lielākajā daļā to valdīs tādi apstākļi, kuri nepieļaus saprātīgas dzīvības attīstību. Tomēr ļoti nedaudzos no tiem apstākļi būs piemēroti tam, lai varētu veidoties zvaigznes un galaktikas, un saules sistēmas un attīstīties saprātīgas būtnes, kuras spētu pētīt visumu un jautāt: kāpēc visums ir tieši tāds, kādu mēs to novērojam? Saskaņā ar antropo principu vienīgā iespējamā atbilde uz šo jautājumu ir šāda: ja visums būtu citāds, tajā neatrastos neviens, kurš varētu šādu jautājumu uzdot.
Vai antropais princips izskaidro visu? Vairāki zinātnieki uzskata ka nē, bet šis princips pierāda, ka lielumi, kuri šķiet smalki saskaņoti, savas vērtības vērtības varbūt ir ieguvuši laimīgas nejaušības rezultātā.Tas ir tāpat kā labi zināmajā gadījumā ar pērtiķiem, kuri dauza pa rakstāmmašīnas taustiņiem. Ja šo pērtiķu ir pietiekami daudz, tad saskaņā ar varbūtības teoriju kāds notiem var izdrukāt kādu rindu no kāda slavena dzejoļa. Ja visumu ir pietiekami daudz, tad pilnīgi iespējams, ka kāds no tiem būs ļoti līdzīgs mūsējam pat tādā gadījumā, ja mūsu Visums ir ļoti neraksturīgs."
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |