> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Septembris 15., 2004

zum

14:06 Pazudis telefons mūsmājās nav nekas īpašs. Roka automātiski ceļas pie parastā telefona klaususles, uzspiež vajadzīgos taustiņus un auss pielē pa kaktiem, vai neatskanēs tik ierastais tingeltangelis. Klususms, vien vannasistabā klusu musrmuļo veļasmašīna, censdās no tajā iemurcītās džīnsu kaudzes izspiest pēdējās dzīvības, fuj nē, mitruma paliekas. Kur? Kur palicis telefons? Staigāju pa dzīvokli galvu grozīdama un ausis plivinādama. Pa brīdim paklausos parastā telefona klausulē, nu sauc, sauc taču, sauc kaut kādā mistiskā man nezināmā, nedzirdamā vietā. Pārcilāju prātā variantus un visjēdzīgākā liekas iespēja, ka aparātēns varētu būt pa kluso iestumsts veļasmašīnā. Darbībās tajā ir rimušās un ķeros pie dzinsu bikšu un jaku inspicēšanas. Nekā, Mēģinu vēlreiz piezvanīt un klausules galā tikpat apmulsusi vīra balss. Esot trubu somā atradis. Nuja, mazā dūda mīl kārtību.

Read Comments

Reply

No:	( ) Anonīms- ehh.. šitajam cibiņam netīk anonīmie, nesanāks. Sviesta Ciba user Lietotājvārds: Parole: Iežurnalēties ar'?
Temats:	Tematā HTML ir aizliegts   Neformatēt automātiski:
Ziņa:	Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.