|
|
|
Jūnijs 25., 2004
| (Anonymous) | 21:54
Man tika dots padoms... draudziigs...
Es neatgriezīšos, jo tā vairs nav vieta, kur es varu rakstīt visu ko domāju, ko jūtu... ja man ilgi maac skumjas, es rakstu, ja prieki, es ar rakstu... ja es jautaaju... es nejautaaju jums, es jautaaju sev... bet es vairs to briivi nevaru izdariit... un es juutos vienkarshi slikti, jo man saap... saap varbuut, ka daljeeji taa bija taisniiba, bet tikai taada zinjaa ka man jaaiziet parunaat ar sevi, lai gan diensgraamata ar bija vieta kur es runaaju vairaak ar sevi... man patiik lasit savus pukstus, kaut vai tas ir stulbs AI! vai teikums MAN SAAP! Taas ir manas sajuutas, vinjas man ir daargas... un man nepatiik, ja vinjas iztulko nepareizi... es nevienu nemekleeju, lai kaads atbild uz maniem jautaajumiem, kurus es uzdodu pati sev. Es neprasu mani dievinaat vai pieluugt... man tas nav vajadziigs... Man ir pashai prieks par to ko es ziimeeju, tehnika naaks veelaak... jaa es par to pardziivoju un pardziivojumus atkal rakstu, bet tas nenoziimee, ka es mekleeju cibaa kaadu kas mani samierinaas... iedvesmos... Ja kaads to ar izdara, paldies... un tas ir burviigi...
Es vienkarshi negribu dzirdet sapiigo... saapiigs taapeec, ka kaads mani nav sapratis... bet es tak sevi sapratu...
Es domaaju, ka esmu paraak jūtīga, lai dzīvotu te...
S.
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |