|
|
|
Jūnijs 11., 2004
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) zum | 17:07
Tu esi sīka, slaida, ar divām peļastēm un ne prātā tev nenāk domāt, vai tu esi skaista. Tev ir pāris rotaļbiedru tavā vecumā, daudz vecāki puiši, kas tevi dažreiz pieņem spēlēt kariņu un paslēpes šķūnīšos starp malkas grēdām, un daži pavisam mazie, kurus tu augstprātīgi ignorē. Vēlāk pēc gadiem divdesmit pārsteigums būs iedzert kādu glāzi kopā ar glītu jaunekli, kurš izrādās to laiku mazais punķutapa, ar kuru tev piecgadīgai jaunkundzei rotaļāties nepieklājās.
Pienāk pirmstīņa gadi, kad provinces friziere tavas peļastes pārvērš neizteiksmīgā īsgriezumā, kuru pati lepni dēvē par “sasonu’. Ak, šīs provinces frizieres, viņu nemākulība vai nevēlēšanās pacensties tāda sīka skuķa dēļ, rada tevī netīksmi un vēlēšanos izvairīties no šīs profesijas pārstāvjiem gadiem ilgi. Tu izskaties pēc glīta zēnas un daudzi tā arī tevi dēvē. Tu staigā džinsos, brauc ar divriteni, nirsti ar pleznām un masku, makšķerē un maķenīt apvainojies, kas aiz muguras atskan sauciens - “puišeļmeitene”. Tu nolem nekad nekad nedzemdēt bērnus, jo “tas sāp” un protams nekad neprecēties, jo rezultātā dzimst bērni.
Tu esi tīņu meitene ar brillēm lielos plastmasas rāmjos, frizieru “meistarība” nav mainījusies, kronis visam, viena aizbildinās, ka tavi mati ir “taisni kā sariņi, tāpēc neveidojas kā citām meitenēm”. Rezultātā, tu frizierus apmeklē reti un pusgarās pinkas atspraud ar vienkāršu metāla sprādzi. Tu daudz lasi, arī naktīs zem segas kabatas lukturīša gaismā, sastopies aci pret aci ar secinājumu, ka mirsi, no sākuma nobīsties ne pa jokam, bet izdomājusies šā un tā, nolem ka jēdzīgāk būtu to būtu izdarīt tuvinieku lokā, tādēļ nolem tomēr bērnus pagādāt, tikai vēl nezini kā. Fotogrāfijas rāda ar tās dienas acīm – neglītu ģīmi, mati “kā sari”, deguns ar kumpumu, lūpas plānas, plaksti noslīdējuši. Skaidrs, ka tādu jau neviens negribēs. Tu ieraujies sevī, esi asa un sarkastiska. Pat vāji maskētus komplimentus tu uzņem ar aizdomām un uztver kā ņirgāšanos. Tu platoniski iemīlies aktierī. Vēlāk dzīvē tev rodas iespēja ar viņu satikties, tu pārbīlī ņem kājas pār pleciem, negribot sagraut savus jaunības sapņus.
Vasarā nometnē tu dejo diskotēkās, jāatdzīstas pirmo reizi, tev uzmanību pievērš ne tikai tavi vienaudži, bet pat jaunie zinātnieki, līdz rīta gaismiņai tu vari diskutēt ar lāga filozofu Vilni Zariņu un šīs sarunas atstāj tevī lielākas pēdas, nekā tu vari tai laikā iedomāties. Tu joprojām esi sarkastiska un nievājoša, bet sāc sekot līdzi modei, kaut ko šuj, kaut ko adi. Fotogrāfijas rāda glītu jaunkundzi, bet Tu uzskati ka tas tik tāds nejaušs gadījums.
Tu pabeidz skolu, guli slimnīcā, no tās iznāc ar vēl vairāk sagrautu pašapziņu. Tu pakar kaklā ķēdes, no violeta mēbeļauduma uzšuj sev violetas bikses, nobatiko vesti ar sev mīļiem saukļiem un grupu nosaukumiem. Tu plosies un tas, kas tevī plosās ir aizturēts maigums. Tomēr tu nedzer, nepīpē, un Zālīša kunga grāmatu ietekmē, tu uzskati, ka seks var būt tikai pēc kāzām. To tu paziņo savam pirmajam puisism, kurā iemīlies un viņš tevi pamet. Kā lai tu notici, ka kāds varēs tevi mīlēt?
|
Reply
|
|