|
|
|
Decembris 14., 2017
06:45
Bet pašu smieklīgako es jums nemaz nepateicu. Vakar aizgaju uz maiznīcu mūsu ciematā. Parādu, kuru kūciņu man vajag. Pārdeveja laipna, patīkama. Kā vienmēr. Paņēmu papīra maisiņu ar kūciņu. Aizslidinājos atpakaļ līdz mājām. Viss vēl bija apledojis. Bet kas tad man. Priekšnamā rātni stāv trīs jauni pāri zābaku, noderīgi visiem laika apstākļiem.
Kaut ko dungoju, domaju par savu mīļoto. Uzleju kafiju. Attaisu maisiņu. Nu tik ēdīs, nu tik būs. Iekožos bulkā. Bļēēēēģ! Pilna mute ar zemeņu marmelādi.
Iestajas pauze. Drūmi lūkojos uz bulku. Manas izvēlētās garenās ar glazūru un patīkamu vaniļās krema pildījumu bulciņas vietā tā kaza man ir piešķīrusis pretīgu ar cukuru apkaisītu apalīti, pildītu ar mežonīgu saldu, lipīgu, pēc mākslīgām krāsvielām smaržojošu marmelādi. Koduma vieta tā pil uz paklāja, pirksti nosmērēti. Sagrābu salvetes un apslaucīju šmuci. Kādu laiku blenzu uz bulku. Tad nopūtos. Apriju to darinājumu. Ēst ta gribējās. Noslaucīju muti. Aizgāju pisties ar Deuche Post un Ja Smart.
Tad vienu brīdi, kad man pēc kārtējās sarunas ar kādu no doģikiem viss apriebās, izdomāju, ka gribu otrreiz brokastīs tomēr to vanļās krēma berlīneri.
Aizgāju vēlreiz. Ielas jau bija nokusušas.
Bodē jau visu vāc nost. Protams, ka abi garšīgie berlineri bija iesmēreti kadai vācu vecenei. Ka teikt tantei Emmai par blatu.
Tad es iemācīju pārdevejai dažus latviešu vārdus. Domajiet es lamajos? Nē. Viņa man gribeja grūst atpakaļ naudu. Bet es viņai pretī, paldies nevajag, tā vieta lūdzu iemācieties pateikt latviski vanīļas krēms. Vanīļas krēms. Latviešu valoda nemaz nav tik grūta, vanīļas krēms.
Nupat, rakstot iedomajos, kāpēc man visu laiku tas čības līp. Es vakar mazgāju un mazgaju grīdas, bet čības līp un līp. Laikam nebūšu kārtīgi iztirījusi to sarkano paklāju, kas ir zem mūsu ēdamgalda. Pilnīgi jauns paklajs, pagajušajos Ziemassvētkos pirkts. Vēl tagad met pūku.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
