|
|
|
Aprīlis 14., 2016
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) zum | 17:59
Horsts Šrots ir vācu kabaretists, specializējies uz sadzīves kabaretiem. Kad es viņu klausījos uzvedumā “Nulle kļūdu”, kur viņš klāstija padzīvojuša vācu valodas un vēstures skolotāja nedienas, nebiju sajūsmā, vācu valodu joprojam neizjūtu, it sevišķi jokus. Bet kad Šrota kungs nolasījs fragmentu no citas savas programmas, kas saucas “Kad sievietes jautā”, tad nodomāju, ka to gan derētu iepostet cibā. Te nu tas ir.
Godātais Šrota kungs,
es esmu brīvais šveicetis, un īsts vīrietis caur un cauri un tāpec es rakstu jums: tie sieviešu šķebinošie jautājumi mani pataisīs traku. Pagājušajā atvaļinājumā bija atkal elle vaļā. Viņa - un ar viņu es domāju arī visas pārējās sievietes, izmanto šo laiku, lai mūs vīriešus ar saviem attiecību pārrunām novestu līdz klinķim. Viņas saprot it labi, mēs nekur nevaram nozust, un tad iet vaļā! Ticiet man, man ir pietiekam liela pieredze. Tā bija ar manām iepriekšējam četram sievām un ar piekto nav savādāk. Vienmēr šie jautajumi! Un atkal nāk Ziemassvētki un atkal būs garantēts jautājumu birums. Vai jums ir padoms, kā no šiem jautājumiem izvairīties?
Gatavs jau ķerties pie ieroča,
jūsu Bīts B.
Šrota kunga atbilde.
Biedējoši vai ne? Un es esmu pārliecināts, par to ieroci Bīts nav tikai tāpat uzrakstījis. Proti, šveices vīriem viņu armijas pistole ir parocīgi noglabāta guļamistabas skapītī.
Tātad runa ir par tām slavenajām attiecību pārrunām. Vīrieši no tām baidās kā no mēra, sievietes toties tās mīl vairāk kā visu citu. Un dabiski, jau kopš cilvēces pirmssākumiem vīrieši centušies no šīm pārrunām izvairīties, centušies bēguļot, aizmukt, izgrozīties, noslēpties. Kādēļ jūs domājat slavenā Otzi, sniega cilvēka mūmija tika atrasta ledājos? Tāpēc, ka viņš bija aizmucis no mājām, sakot, labak es sasalšu ledājos, neka palikšu pie Otzi sievietes un pacietīšu attiecību pārrunas. Un tagad mīļās lasītājas, esiet stipras, arī mūsu laikos daudzi vīrieši labprat aizlaistos prom no mājām, ja vien zinātu, kā jāpako koferis.
Bet sievietes jau nu ir gudras un vienmēr tādas ir bijušas un evolūcijas gaitā ir iemācījušās, kā vīriešus atkal un atkal ievilkt attiecibu pārrunu tīklos. Tas notiek tā, ka viņas atkal un atkal uzdod mums jautajumus, uz kuriem atbildēt mēs nemākam. Bieži vien tie ir īsi jautājumi, kas sākumā liekas nevainīgi, kau arī tādi nav. Tie ir labi nomaskēti IEDs ( Tā ir militaristu terminoloģija. IED nozīmē Improvised Explosive Device, tātad netradicionāla sprādzienbīstama ierīce, ko izmanto partizāņu karā.), kurus sievietes izmētā kā nu pagadās. Vīrietis savukārt nezin pareizo atbildi un tad iet vaļā IED, attiecību pārrunas.
Ir nebeidzams daudzums sieviešu jautājumu, kas noved pie šīm pārrunām. Uz jautājumu “Ko pašlaik tu domā?”, starp citu lielais amerikānu suburbānais filozofs Al Bundijs jau devis pareizu atbildi, kura der mums vīriešiem kā paraugs. Kad viņam šo jautājumu uzdeva viņa mīļotā sieva Pegija, viņs atbildeja tā: “Peg, ja es gribētu, lai tu zinātu, ko es domāju, es tev to pateiktu, nevis domātu.” Tā ir ģeniāla atbilde, kuru es nevaru pārspēt.
Atbildēt uz vienu citu jautajumu nav nekadu problēmu. Uz jautājumu “Vai tu mani mīli?” mums vienmer jāatbild ar “Jā!”, un proti, skaļi, skaidri un jebkurā diennakts stundā.
Pie nākamā jautājuma “Kā tev šķiet, vai es esmu resna?”, vīriešiem ir ellišķīgi jāuzmanās. Lūdzu, nekādu diskusiju, jo par svara jautājumiem sievietes zin absolūti visu, tādēļ mēs nedrīkstam pieļaut nekādas kļūdas. Mēs atbildam atkal skaļi un skaidri - “Nē!”, pametam kopīgo dzīvokli, nolīgstam darbā uz konteineru kuģa un dodamies prom, vislabāk uz Australiju, atgriežoties mājās tik pēc vairākiem mēnešiem.
Tagadiņ es vēlos aprakstīt vēl vienu sieviešu jautajumu, kurš pēdejā laikā ir visas pasaules sieviešu iemīļoto jautajumu ranga tabulas augšgalā. Tas ir jautājums, kurš, ja tiek uzdots, rada vīriešiem apgrūtinātu elpošanu, izsauc sirdsklapes un liek noplūst sviedriem. Tas ir tas slavenais jautājums “Vai tu neko neievēroji?”
Mīļo lasītāj, tas ir diezgan pretīgs triks. Sievietes ļoti labi zina, ka mēs neko neesam ievērojuši, mēs tak esam vīrieši, mēs neko nekad neievērojam! Un tamdēļ šis jautājums ir tik izplatīts. Iedomājaties lūdzu, vīrietis, pilnīgi normāls vīrietis, atnak mājās no darba, tā ap pulkstens 18. Viņš jau priecājas par kluso vakaru un vēlas pēc saspringtās darba dienas nedaudz atpūsties. Un durvīs stāv viņa sieva un pirmais jautajums ir: “Nu? Vai tu neko neievēroji?” Jautajums satriec nabag puisi, kā vesera sitiens. Viņš nezin, kas viņam tagad būtu jāsaka. Dziļi zemapziņā viņš zin tik vienu. Patiesībā viņam tagad būtu ar nāvejošu sirdskaiti jāsabrūk uz grīdsegas un tad jau mirušam jānonāk slimnīcā. Tā būtu vienīgā iespēja no šīs situacijas izkulties dzīvam. Jo uz jautājumu “Vai tu neko neievēroji?” pastāv miljardiem iespējamo atbilžu. Bet tikai viena ir īstā. Un, ja tiks dota cita atbilde, sāksies eksplozīvs strīds. Un strīds beigsies ar ļoti, ļoti smagām attiecību pārrunām. Un attiecību pārrunas vīrietim nepieciešamas tikpat ļoti kā trešais plecs.
Vīrietis joprojam stāv pie savām durvīm, nupat sieva jau otro reizi ir noprasījusi, vai viņš neko nav ievērojis, viņs joprojām nezina atbildi, kamēr viņa smadzenēs plosās domu vētra: Pag, tas taču nav nemaz mans dzīvoklis, čau, es nu tagad iešu, nē, muļķības, te taču ir uz durvīm ir plāksnīte ar manu vārdu, tātad tomēr mans dzīvoklis! Bet tur stāv viena sieviete, vai man vispar ir sieva, nē, man nav, taču šodien no rīta šeit bija viena sieviete, bet vai šī? Kas tas ir, šai ir mati, manai sievai nav vispār matu, vai viņa kaut ko ir izdarījusi ar saviem matiem? Kā lai es to zinu, sievietes vienmēr labprāt maina frizūras. Es neatceros vairs viņas frizūru, vai viņai bija blondi, melni, zili vai zaļi mati? Kā lai es to zinu? Vai arī lupatas. Jaunas lupatas?
Un sieva jau atkal jautā, jau trešo reizi. Un viņš tik domā: neko nevar par lupatam teikt, neko par punktotām, rūtotām un strīpainām, tas it tabu jebkurā gadījumā! Vai arī kurpes, vai viņai ir jaunas kurpes, kā lai es to zinu? Vai arī viņai ir vecās kurpes, kuras viņa ir atrakusi, jo tās atkal ir modē? Un viņš redz, ka viņa sieva kļūst aizvien īgnāka, jo uz viņas jautajumu nav atbildēts un starp panikas lēkmem un akūtiem aizdusas uzliesmojumiem viņš joprojām domā: Ak jā, dzīvoklī, kaut kas ir noticis dzīvoklī, noteikti, dzīvoklis, jaunas lampas, jauni aizkari, jauns paklājs, vai arī viņa priekšnamā ir nokrāsojusi sienu, kā lai es to zinu? Es neievēroju!
Stop vīrieši, apstājaties! Pilnīgi mierīgi! Es esmu jūsu draugs. Es jums došu vienu ultimativu avārijas izeju, jo es vēlu, lai jums izdotos piedzīvot mierīgu darbadienas vakaru. Lai ari cik grūti tas nāktos, saglabājiet mieru un āreju vēsumu un trīsreiz dziļi ieelpojiet. Un tad ieskatieties tai personai ilgi, dziļi un mīļi acīs un sakiet vienkārši: “Ak! Tu esi kļuvusi tievāka!”
Vīri, tā ir superatbilde. Kaut arī tai ir viens būtisks trūkums: to var izmantot tikai vienreiz.
|
Reply
|
|