|
|
|
Marts 15., 2004
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) zum | 16:24 - Lasu Toro un jūs ar pacienāšu
Visiem zināms, ka daži no jums ir nabagi, ka dzīve jūs nelutina un ka reizēm, kā saka ar darbiem karaties vai nost. Es zinu, ka dažiem no jums, lasītaji, nav ar ko samaksāt par visām apēstajām pusdienām, par svārkiem un kurpēm, kas tik ātri novalkājas un noplīst, un ka pat šo lapaspušu lasīšanai jūs terējat aizlienētu vai nozagtu laiku, nočiepjot pa stundiņai saviem kreditoriem. Nav noslēpjams, cik nekrietni un nožēlojami daudzi no jums dzīvo, - man uz to ir ievingrinata acs. Jūs mūždien dzīvojat uz kredīta, te mēģinādami piekļūt lielajai peļņai, te atkal izkļūt no parādiem, tas ir ļoti sens muklājs, un romieši to sauc par des alienum, kas nozīmē – svešs varš, jo dažas viņu monētas bija kaltas no vara; un tā jūs dzīvojat, nomirstat un tiekat apglabāti par šo svešo naudu: jūs allaž solāties samaksāt, samaksāt jau rītdien, bet nomirstat šodien kā maksātnespējīgs parādnieks; jūs pūlaties, pievilināt klientus – visiem iespējamiem veidiem, vienīgi ne tādiem, kas ož pēc cietuma: jūs melojat, liekuļojat, balsojat, iztapībā lokāties deviņos līkumos vai izplūstat pašķidrā un ātri gaistošā devīgumā – lai tikai izdotos pierunāt kaimiņus pasūtīt pie jums kurpes vai cepuri, vai svārkus, vai ratus, vai nopirkt pārtikas preces; jūs sabeidzat veselību, pūlēdamies kaut ko iekrāt nebaltai dienai, kaut ko nobāzt vecā lādē vai zeķē, kas paslēpta aiz sienas apšuvuma vai, vēl drošāk, mūra bankā – ka tikai kaut kur, ka tik kaut cik.
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |