|
|
|
Marts 17., 2019
08:04
Man bērns vaicāja, kā es jūtos savos piecdesmit gados. Es jūtos apbrīnojami labi. Beidzot kā dāma, bet joprojām niknojos, ja kāds nosauc par madamu. Labi, ja ne par mamzīti, kramzelīti, tievajām kājiņām.
Es saprotu, ka man ir apbrīnojama dzīves pieredze, citiem varbūt nav. Es esmu ļoti pateicīga Dievam par to. Bet man uzspļaut uz svētuļus tēlojošiem indivīdiem.
Jā, es esmu kļuvusi mazāk elastīga, vēl spītīgāka. Es zinu, ka varu sasniegt visu, jo vēlos. Un es joprojām ticu brīnumiem.
|
08:28
Pirmais man sūdzību sarakstā ir mācītājs. Ja rīt man būs slikts pārsteigums no Jobzenter, tad rakstīšu sūdzību, tīri vācu valodas treniņam. Lūrēs te man uz krūtīm?! Es neesmu vainīga ka paša sievai pupi līdz zemei un jābūt pēc kanona uzticīgam, vai vismaz jātēlo tāds?
|
15:02
Lai tam pervertam tā olas sāpētu, kā man sāp galva. Mērglis!
|
21:45
Mājas darbus gan nepildīšu. Lai iet dirst! Citādi izmetīs ar visiem izpildītiem mājasdarbiem. Uzskatu, ka Jobzentrs nodarbojas ar mobingu, tas ir ņirgāšanos. Kaut ko tādu tikai Latvijā savā miestā biju piedzīvojusi, kur vecenes kafijas starplaikos izklaidējās, izliekoties ka strādā un ņirgājoties par cilvēkiem.
Bet, ja izmetīs, došos šopingā.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |