|
|
|
Novembris 22., 2018
08:51
Kā man ir paveicies. Vienā pusē privāts bērnudārz, kā izrādās, kur sīkie ņerkst. Tad vecā saimniece. Un tad viņas bērni. Kā uzzināju vīrs vēžinieks un sieva bez vienas nieres.
Jautāju, kas tad šiem noticis, ja bez maz vai pusciems šos vienvakar meklēja. Šie bola lielas acis un murmina, ka nemaz nav bijušu mājās. Laikam ciems tik draudzīgs, ka tikko kāds nav mājās, tad, kad vajag, tā jož pa citām mājām pārējie meklēt. Spriedām par māju numuru zīmēm. Viņi gribot paši basteļot. Ak Dievs!
|
11:36
Tur tai bērnunamā viena vecene strādā, kura ilgi bijusi Austrālijā. Attriekusies uz Vāciju, kad tēvs uz miršanas gultas bijis un es jau rakstīju, ka tēvs ar viņu runāt nav gribējis. Viņi laikam grib panājt, lai es ar savu meitu vairs negribētu runāt. Katru reizi, kad zvanu man jādzird apvainojumi, ka es esot šāda un tāda. Pofig. Es ar savu meitu vienmēr runāšu. Pretekļi var viņai stāstīt kādas muļķības vien vēlas. Ienīstu tēviņus, kuri pisas pa labi un kreisi un tad raudot vaimanā, cik ļoti gribējis saglabāt ģimeni. Parazitēt gribēja, ne ģimeni.
|
14:11
Ai, labi dzīvot ģerevņā. Visim par visiem viss jāzin. Šodien pastnieks zvanīja. Viņam esot paciņa. Skatos, galīgi ne tā adrese. Tiešām analfabētus pieņem darbā. Šitā jau svarigas vēstules aizies nez kur.
|
15:34
Un es te palikšu. Un skatīšos viņu zilajās ūdeņainajās acīs. Un viņiem būs kauns un tas kauns kļūs lielāks un lielāks. Nē, nu nekauņām jau nekas nav līdzams. Bet tās jau, kuras uzņemas atbildību un davā mantkārībā ir gatavas darīt jebko, ka tik telefona rēķins samaksāts.
|
21:38
Foršu ceļu tomēr uztaisījuši berlīnieši mums pie mana vecā ciema. Super puper gluds ar visiem vajadzīgajiem slīpumem, lai ūdens notecētu. Un salīdzinoši ātri. Labs darbiņš.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |