Zum - 29. Marts 2018

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Marts 29., 2018


09:16
Teica man intuiicija, brauc ar autobusu uz kursiem, liist. Veselais sapratts pretii, nee no autubusa gabals, ko iet, brauc ar autinju, gan jau vakaraa paarstaas. Aizbraucu. Vienu briidi it kaa lietus saaka kjept pie stikla, bet nu neko. Divas stundas ilga kursi. Iznaakam astonjos araa. Snieg, un pa riktiigam. Ierausos autinjaa un laidu. Visu celju kaut kur sesdesmit kilometri stundaa, tikai viens dulls mikrins mani apdzina, paareejie kaa piiles no pakaljas. Nekur nebremzeeju, aizsliideeju vienmeeriigaa attrumaa maajaas, tiesa, divreiz ilgaak celaa, bet viss vesels un neviena cietusaa. Intuiicija: nu, ko es teicu? Veselais sapraats: na jaa.
Sodien taads skaistums araa. Sniegs liidz potiiteem. Atraku pagalmu, bet ir jau plusos. Viss kuust.

(1 raksta | ir doma)

22:57
Zaljajaa ceturtdienaa un te, Vaacijas ziemeljos, katraa ciemaa kurina lielus ugunskuru. Sak, sadedzina ziemas drazu un meeslus. Apkaart tusee, uzeed, iedzer. Parsti braucaam caur ciemiem un skatiijaamies, bet soreiz aizgaaju. Milzigajaa ugunskuraa ciema malaa ar traktoru ik pa briidim piestuuma zarus. Bija stends no Hamburgas ar frii kartupeljiem, desinjaam, hamburegriem, kafiju un smukiem puisiem. Un otra nojume ar alkoholu.
Uzzinaaju beidzot, ko tad celmalu vaaceeji tik biistamu bija atradusi. Veca miina taa nebija, tas bija kaut kaads vecs metaala trauks ar kaut ko ieksaa. Laikam, ja taadu atrod, peec instrukcijas, jaacelj trauksme. Nu, tad arii to trauksmi peec visiem prieksrakstiem vieteejie ugunsdzeeseeji saceela. Kaa teikt, ein bisschen Spass muss sein.


Taja plavaa, kur sodien bija ugunskurs, vismaz paaris gadus zaale neaugs. Bet taa viss, kaa pie cilveekiem. Siikie bija ar dubliem liid ausimm nosmeereejusies un dzenaaja opjus. Mammiites dragaaja ar ratinjiem dubljos liidz pusasij. Kad ierados, jau vienu saules braali draugu vilka uz maaju, tas apmierinaati aureeja.

(ir doma)


Iepriekšējā diena [Arhivētais] Nākošā diena

> Go to Top
Sviesta Ciba