|
|
|
Augusts 12., 2007
16:33
Iebraucot laukos, es uzreiz metu acis pēc groza un, kaut arī tik daudz darbi darāmi saimiecībā, spolēju uz mežu. Manējie tikai samierinoši noskatās, jo laikam kaut kas manās acīs ir tāds. Neatturams. Mežs pieņem mani priecīgi čabinot, trallinot un saules zaķīšus mētājot. Bet nav. Nav nevienas. Tur, kur vajadzētu pēc vispārzināmiem nerakstītiem dabas likumiem ik uz soļa būt kundziņu cepurītēm, gaileņu audzītēm un baraviku druknajie stāviņiem. Nav. Gandrīz izmisumā sāku lasīt bērzlapes. Tad meža māte apžēlojas un te zem celma, te pie ciņa atrodu pa kādai vērā ņemamai beciņai. Dažas gan tādas aizdomīgas, bet kas par to. Lai. Izstaigāju vienu riņķi, tad vēl veinu riņķi pretējā virzienā, ja nu... Palūdzu meža mātei vēl vienu sēnīti, tad gan es iešu mājās. Atrodu pat vairākas. Drusciņ pašmaucos un vēl mājās neeju. Bet tad dabūju pārītu riktīgi tārpainas. Sakaunos. Un cauri saulainai pļavai, gar bišu dravas čaklajai spindzoņai tik uz māju, tik uz māju. Rezultāts - puse groza ar žultsbekām. Ek :)
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |