|
|
|
Jūnijs 26., 2006
16:13
Citgad man no Rīgas bija izdevies izšmaukt ātrāk, reiz pat veicu tādu ekskluzīvu gājienu, ka braucu Līgo dienā no laukiem uz Rīgu. tas bijas karalisks brauciens - viena pati autobusā un stacijas laukumā bez manis vēl bija viens cilvēciņš - puķu sieviņa, no kuras nopirku jāņu zāles, jo - ko nu viņa tur viena nīkuļos.
Šoreiz nekā karaliska, autoostā mani pūlis aizgrūda kaut kur pie autobusiem un grasījās iegrūst mani transporta līdzeklī, kas gan gāja uz manu pusi, bet īsti nebija manējais. Es jau būtu arī braukusi, bet šoferītis neņēma pretī :) Pie autobusiem satikos ar draugiem, ar kuriem plānots kopēji svinēt tos Jāņus un varonīgi iespraucāmies busā, kura ietilpība viesa apbrīnu. Līdz ar autobusas ietilpības palielināšanu, arī tas caurmuriņš, kuram nāktos pūst vēsu gaisu un atrasties virs katra krēslu pāra, atradās viens uz trejām krēslu rindām. Pie tam cītīgi strādājot, likās, bet droši vien tikai likās, jo pretējā gadījumā nez vairs kāds manus daiļo puktu vairs lasītu, ka salonu piepilda siltas izplūdes gāzes smārds. Neko, braucām un man radās interesanti jautājumi, piemēram, kur paliek mani sviedri, likās, ka zudis vismaz kāds litrs, bet peļķītes zem sevis nemanīju, laikam momentā iztvaikoja. Savilkās mākoņi un aiz loga sprēgāja spirdzinošs lietus, bet mūsus buss kā milzīgs termoss traucās cauri lietus šaltīm ar noštopētiem logiem un lukām, lai nezaudētu ne nieka no savas iekšā esošās versmes. Pēc divām stundām, izvēlāmies ārā un labu laiku kāri tvērām gaisu, draudzenes vīrs pilnīgi slapjš no sviedriem ( viņam redz, nebija viss iztvaikojuši) mēģināja kaut ko runāt par patērētāju aizsardzību un sūdzēšanos, bet visi pārējie bija pārāk laimīgi ka tikuši ārā un pārāk novārguši, lai spētu nopietni uztvert pat vismazāko domu, kur nu vēl plānot turpmāko kašķi.
Bet Jāņi bija smuki, jā.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |