|
|
|
Maijs 16., 2005
12:34
Šodie no rīta eju kā parasti. Tāds jauks, neparsti :) silts, nedaudz mitrs rīts. Skatos sieviete stāv. Uz stūra. Neparasta. Netīrā vējjakā,
melnās treniņbiksēs un augstpapēžu kurpēs. Stāv un cieši uz mani skatās. Bet es neskatos, tā tāda izstrādāta stratēģija, lai nepiesaistītu ar skatienu un neizaicinātu. Paeju garām, bet nu man jāiet atpakaļ. Sieviete ir pārgājusi ceļam, ielīgojusi pa vārtiņiem un stāv pie žoga. Un panesās... Lieliska lamuvārdu buķete. Bet es? Es neko. Atcerējos par suņiem kas rej tikai aiz žoga esot, kaut ko līdzīgu Konrāds Lorencs aprakstīja.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |