|
|
|
Aprīlis 3., 2005
14:59
Brīvība. nesasniedzamais zilais putns. Visi centieni pēc naudas, laimes, patiesības, mīlestības ir centieni iegūt brīvību. Nauda dara mūs brīvus un reizē ierobežo. Laime ir tikai mirklis, katram pacēlumam seko kritiens, labākajā gadījuma pieradums. Mīlestība no brīvības iemīlēties, pārvēršas nebrīvē mīlēt. Patiesība darīs mūs brīvus, tas laikam no svētajiem rakstiem. Patiesi, līdz atklājas, ka aiz katras patiesības slēpjas vēl daudz, daudz citu patiesību, kā ūdens apļi izplatoties un parādot tavas muļķības nebrīvību.
Brīvi ir putni? To spārni balstās uz gaisa strāvām un tie nekad nepaceļas tālāk par atmosfēras spiediena noliktām robežām. Tikpat brīvi ir tārpi zemē. Varbūt ne tik uzkrītoši un ātri, bet neatlaidīgi tie urbina savu ceļu un daudzi no viņiem piedzīvos brīnumu pārvērsties par tauriņiem un vabolēm un citiem trīs dimensijās mītošajiem, tātad izbauda vēl kādu pieredzi, kura putniem ir liegta. Putni gan zemi neurbinās.
Katram, es vismaz tā iedomājos pāri gāžas bezgalības apziņa. Atceros, bija vasara, saulaina diena, stāvēju pie garāžām, tētis ķimerējās gar mašīnu. Kādu laiku skatījos gaisā, skatoties putukrējumīgo mākoņu drūzmā, kad pāri man nogāzās bezgalība, uzdzenot drebuļus un sagrīļojot ceļgalus. gribējās bēgt, bet kur bēgt nebija, visus bija viss un nekur nebija nekas, visam nebija ne gala, ne malas un viss bija iespējams. Visam bija vieta, gan Kristum, gan Budam, gan Mauji. Nesasniedzamā, apzināt neiespējamā brīvība.
Garastāvoklis:: vīrusains
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |