|
|
|
Marts 30., 2005
11:02
Beidzot ir klāt laiks, kad gandarījums par agrajiem rītiem ir vairāk, kā tikai tas, ka ap septiņīem, kad viss padarīts, viegli soļoju mājās no darba, svaiga, spirgta un smaidoša, pretī samiegojušo, maķenīt aizpampušo cilvēku straumei, kuriem visiem viens ceļš ejams - uz darbu.
Tagad...
Ir agri rīti ar rožainiem katlumāju garaiņiem.
Ar putna dziesmu, skanīgu un dziļu, kā Pāna stabule. Interesanti, kas tas par putnu? Melodija ir it kā mēģinātu instrumentu uzsakņot un tas man atgādina, ka mana muzikālā gaume ir kā tām hotentotu virsaitim, kurš, aizvests uz lieliskas simfonijas atskaņošanas koncertu, uz jautājumu, kura daļa simfonijai patikusi, atbild, ka pirmā, vēl pirms uzvertīras.
Jā, vēl saposušās vārnas, izskalojušas rīkles kūstošā sniega ūdenī, ņevis ķērc, bet maigi grudzina.
Un smarža, tā smaržo mitra zeme, kuru pazemē kāds neatlaidīgi rušina.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |