|
|
|
Oktobris 19., 2004
07:26 - Ikreiz, kad sastopos ar zemiskumu, jūtos bezspēcīga.
Nedēļa tik apkārt, kā atgriezies no paradīzes zemes virsū. Nav pagājusi ne nedēļa, kā līdz asarām un karampjiem vēderā smējies ar apbrīnojami gaišiem cilvēkiem. Un tagad - esi sveicināta Dogvilā, Zum!
Jā, jā, visam Tavā dzīvē jābūt līdzsvarā.
Ar soc. reālismu nu ir cauri. Un kaut arī joprojām uzskatu, ka melošana būtu krimināli sodāma, tagad melošu uz nebēdu. Vai palīdīšu zem friends only.
|
14:11
Mazliet ar Dūdu padzīvojāmies pa parku un man atkal uzmācās aizmirstā nepilnvērtības sajūta, ka nav man siltas ādas jakas, ka Dūdai nav jauna kombenizona un zābaku, ka mēs parkā esošo māmiņu kontingentā neiederamies, mums nebūs par ko runāt un tāpēc iesim viņam un viņu atvasēm ar līkumu. Dūda izjauca visus manus plānus, izrāvās un apņemīgi devās trokšņainā bara virzienā. Nekas neatlika, vajadzēja slāt pakaļ, klusi gan burkšķinot:"Mīļim, labāk tomēr iesim mājās." Un tur jau pretī skrēja kaimiņu Daša, gardi smiedamās un gārguļodama un piedāvāja Dūdai stumjamo taureni ar vienu spārnu. Dūda lepni atteicās un izteiksmīgi ņaudot devās uz pussabrukušo Ziemeļblāzmas estrādes skatuvi ķērstīt kaķus...
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |