|
|
|
Jūlijs 29., 2004
10:18
Tu smaidi, it kā būtu jālīdzsvaro viss mūsu nīgrums, nopietnībā un iluzorais svarīgums. Smejies ar visiem nupat iznākušajiem jaunpiena zobiem, ar priekšzobu spraugu koķetējot. Dziedi zemā altā uz poda sēžot un man sažņaudzas sirds, kā sirds var sažņasugties tikai tad, kad tāds mazulis daiļi dūc uz poda sēžot. Mēs esam tavs bars un ar visiem saviem divgadīgā sugasbrāļa spēkiem Tu cīnies par vietu barā un man ir jācenšas, lai nekļūsti par despotu, vai pazemīgu roklaižu. Un, kad man nejauši pasprūk roka, uzšaujot Tev pa dupsi un Tu nevis sāc brēkt, bet meties pie manis un pieglaudies, man gribas to roku nocirst un bimbāt. Bet reizēm tu sit pretī, ka maz vis neliekas, kā parādot, kas mani gaida, ja šādas audzināšanas metodes kļūs par ikdienišķam. Un vispār man gribas būt lauvu mātei. Un vispār mēs laižam uz jūru :)
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |