|
|
|
Jūnijs 16., 2004
13:53
Noskaitu Tēvareizi. Un palīdz.
Soļojot murminu : Visi ceļi guņiem kurti,
Visi ceļi jatslēgām.
Palīdz.
Ja iet galīgi sviestaini, iedomājos, par ko man tas. Darbinot fantāziju, iztēlojos iepriekšējās dzīves nodarījumus, par kuriem attiecīgi šajā nākas maksāt. Saņemos un izpērku tos ar prieku. Arī tas palīdz.
Bet dažreiz nekas nepalīdz un arī tur ir kāda jēga.
Hei, tūlīt izvadīšu savus mīļos uz laukiem. Brīvība!
|
20:26
Drusku apmaldīties Zemitānu stacijā, atrast gājēju tiltiņu, kas ved pāri sliedēm, iet pretī vakata saulei, stiprs vējš, kaut dvēseli ārā nerauj, ēst ķiršus un spļaut ( nu labi, nespļaut, iespļaut saujā un mest) kauliņus uz vilcieniem. Ne nu gluži laimes, bet apmierinājuma sajūta.
Vilcienā bijā tāāāda biļešu kontroliere. Tik stalti viņā turējās, tik cēli nesa biļešu kniebjamos rīkus un viņai bija tāāādas vaigu bedrītes :)
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |