|
|
|
Jūnijs 5., 2004
08:24
Mēs esam tie, kas mūsu draugi. Mēs esam tie, ko lasām.
Draugi ir atšķīrušies un pazuduši, citi aizsaulē, citi riesto un vij ligzdas, viņiem nav laika. Arī es riestoju un viju ligzdu. Arī man... Pietrūkst sarunas pie vīna glāzes līdz rīta gaismai.
Grāmatas godprātīgi stājas draugu vietā. Cita tiek norūita kā oga, cita košļata kā vates vīkšķis. Bet arī tām neatliek laika. Kur lai iet meklēt pazudušo?
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |