|
|
|
Aprīlis 13., 2004
23:15 - Atcerējos cilvēku.
Viņam bija melni mati kā kraukļa spārni, kas izpletās un sakļāvā ap mīļo, kalsno seju, kurā semītu biezās asinis bija uzspiedušas neizdzēšamu zīmogu, neatstājot vietu nekādām Lejaskurzemniekam raksturīgām ārējām pazīmem. Kraukļa līdzinieks bija arī asais profils, kura vaibstu virāžās mans skatiens apjuka, it kā būtu sanests maldoties krauja ceļa serpentīnos. Atceros vēl lielās acis, kas dusmās satumsa un izpletās gandrīz divtik lielas. Tās tīši izvairījās satikties ar manējām, it kā baidoties mani pakļaut kādam šamaniskam magnētismam. Mums pieder kopīgs brīnišķīgu piedzīvojumu laiks. Bet tas jau drīzāk ir pastāsts.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |