|
Septembris 12., 2005
zum | 08:18 Ja neprot runāt, tad jāsāk rakstīt. Sestdien ar dzejniekime pa Pārdaugavu vazājoties, tur visiem bija tik jaukas acis. No katra dzirdēju, labi, ja pa kādam teikumama, bet visi man tā patika, laikam bija īstie. Tad vēl mani pēdējā laikā vajā mānija - kur es esmu šo cilvēku redzējusi. Piemēram, vienu meiteni, viņa vaicāja, kas vīnogu maisiņu uz viņas divritņa ragiem atstājis, pilnīgi līdz sāpēm gribējās atcerēties, beigās sapratu, ka neesmu viņu dzīvā dabā vispār redzējusi, tikai bildēs laikam un pie tam ar īsiem matiem. Vai autobusā. Apsēdās blakus viens puisis, tāds ar tādu ne gluži kīļbādiņu, bet bišķu gruntīgāku, kā apvērstu siena čupiņu pazodē. Viņš oda, bet ne pēc netīrības, bet pēc cigaretēm, sviedriem un ... :))) Un pēkšņi neizprotami gribējās ar viņu mīlēties. Sen nekas tāds nebija bijis. Vājprāts. Jā, un visu laiku jālauza galva, kur esmu viņu agrāk redzējusi. Labi, ka laicīgi izkāpa :)
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |