|
|
|
Maijs 18., 2020
11:55
Man gribas laizīt un izjust 1945. gada vasaru. Šokolādes tāfelīte kūst maza bērna pirkstos, brūno pupu bundža ir svētki mājās. Tā bija manu vecāku paaudze. Mans vīrs piedzima vēlāk. Visur vēl bija drupas. Viņam bija attīstījusies no rahīta skolioze, bet viņš negribēja gulēt tai ģipša gultā, lai iztaisnotu kaulus. Viņš rausās ar citiem bērniem pa drupām un, būdams neveklāks, novēlās uz galvas. Viņam bija rēta uz visu mūžu.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
