> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Aprīlis 21., 2005

zum

07:15 Sniegs, bet gulbji spītīgi aizlido uz ziemeļiem. Stāvēju ielas vidū un gribējās raudāt, bet, protams, neraudāju. Par to, ka gulbji, par to, ka aizlido un par to, ka spītīgi uz ziemeļiem. Pārnācu mājās, mazā dūda bija pamodusies, iedzinu atpakaļ gultā un tad gan sāku raudāt. Par pazemojošām pārbaudēm, par neziņu, par verga cienīgu atalgojumu, par, par ... to, ka gulbji spītīgi laižas uz ziemeļiem. Raudāju, raudāju, līdz mani sāka glāstīt maza roka :) Tā nav nekāda literatūra, tā tiešām bija, snobiņi teiktu, tautoloģija.

Read Comments

Reply

No:	( ) Anonīms- ehh.. šitajam cibiņam netīk anonīmie, nesanāks. Sviesta Ciba user Lietotājvārds: Parole: Iežurnalēties ar'?
Temats:	Tematā HTML ir aizliegts   Neformatēt automātiski:
Ziņa:	Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.