smieklīgi, šodien uzzināju, ka 5 gadus atpakaļ esmu izveidojusi mājas lapu. tur gan nekā īpaša nav, tik pāris teksta rindas. moš jāatdzīvina tas pasākums. lai gan, pa to līniju baigi sen nekas nav darīts, pat nezinu, ko lai tur saveido tādu.

džūkstē bij' feini.

The Uninvited

nebeidzu sajūsmināties par "duplex". :)

mežaparkā šodien bija pa foršo. necerēti patīkama un jauka pēcpusdiena izdevās. žēl, ka cukurvati neiepirkām (sen nebija garšota), bet aizmirsām. pie ziloņu sētas joprojām nes pēc mēsliem. kājas tik mazliet sagurušas, bet tas aties.

express pasts jeb Latvijas pasta kantoris iesmako pamatīgi.

graustu miljonārs laba.

es esmu nesabiedriska, nekomunikabla un nedraudzīga.
ko lai dara? vai ko lai nedara.

šausmīgi uzsvērti, lēni un smaidoši runā to savu reklāmas tekstu ērglis pa skonto.
rītvakar jāiemalko kāda lāse sarkanvīna.
rīt laikam negaisu sola.. sen jau bija laiks.

3,5 dienas bez siltā ūdens.. nu besī. man riebjas šitais pārejas periods uz vasaru, kad ir auksts. cik var dzert tās tējas, nekādā jēgā.
tagad jāgaida dikti ilgi līdz house un mājsaimnieču nākamajām sezonām.. ehh.

vakar pa ilgiem laikiem beidzot dabūju hesburgera frī kartupeļus. ņammmm. :)

tas laikam ir kāds gariņš, kas grib, lai ietaupu naudu. bet nu kamōn- gribas tak smukas lietas pa lēto. a skuju- nebūs un viss. bet vispār laikam jāiet uz banku mainīt karti, kautko es laikam esmu nočakarējusi, ka nekur vairs neņem pretī.

plaši priežu meži ar daudz daudz taciņām un čiekuriem.
izskatās, ka hauss iet uz beigām.

mmm, vanna, kartupeļu pankūkas.
vēl tik derēja dabūt kādu jaunāko dr.House vai Mājsaimnieces.

sukuļi, bļa. jaunais dzīvokļa rēķins ir vienkārši fascinējošs. fascinējošs ar to, ka tie maitas sabāzuši visādas pozīcijas iekšā, lai tik nokāstu piķi. lab pofig, tur pāris lati katrā man netīkamā pozīcijā (kuras, protams, ka apstrīdēju un tjipa ņems nost), bet man besī tik un tā.
ai, ka gribas to savu zemes pleķi bez šitās fakinās namu pārvaldes.

mežs riktīgi skaists. tracina, ka pilns ar riteņbraucējiem, a šitā sezona iet man gar degunu. nu neko, jāmielo acis ar riteņu ātrumu/vieglumu un motociklu rūkoņu.

beidzot ir silts.
kepons un ādas jaciņa.

mazliet uznāca nostaļģija pēc bezrūpīgajiem laikiem, kad vēl mācījos iekš llu. bija toreiz arī par ko iespringt, bet kautkāda pofigisma piegarša tam visam bija un varbūt apziņa, ka viss beigsies labi, lai arī brīžiem likās, ka pasaulei gals klāt utt. :)
man pietrūkst cigarešu, brīžiem pat zvērīgi. pats smēķēšanas process, bet varbūt pat vairāk par procesu to visu sarunu un tā tusiņa, kas ir atrodoties smēķētāju pulkā. bet nu, jāsēž rāmi. :)

šitais ir kā slimība- kā mainās gadalaiks, tā mājās gribas pārkrāsot sienas, izmest visu veco ārā, noskatīt jaunas mēbeles, jaunus traukus. žēl, ka mājai nevar piebūvēt balkonu, vai arī teiksim izgāzt kādu sienu, paplašinot dzīvojamo telpu.

Sagribējās uz Enrike Iglesias konci tikt. Vien tās biļetes varēja būt lētākas.