mazliet uznāca nostaļģija pēc bezrūpīgajiem laikiem, kad vēl mācījos iekš llu. bija toreiz arī par ko iespringt, bet kautkāda pofigisma piegarša tam visam bija un varbūt apziņa, ka viss beigsies labi, lai arī brīžiem likās, ka pasaulei gals klāt utt. :)
man pietrūkst cigarešu, brīžiem pat zvērīgi. pats smēķēšanas process, bet varbūt pat vairāk par procesu to visu sarunu un tā tusiņa, kas ir atrodoties smēķētāju pulkā. bet nu, jāsēž rāmi. :)