Biju Andra Eerglja koncertaa, zaale bija diezgan pustuksha, tur satiku arii forsho koleegji, satiku teeti. Peec koncerta ar teeti un koleegji risinaajaam buuvnieciskas dabas jautaajumus. Peecaak darbiiba paarceelaas uz pagalmu pie vecaaku maajas, kur staadiiju ar senu pazinju zemee upenju ogas. Ar Andri Eergli kopaa taa arii nenofocheejos, vot shkrobe. Murdzinji.
besī ārā, tiklīdz ir kāda inčīga filma pa tv, tā šamā sākas ap 23-23:30, a pa dienu / vakarā, protams, ka var ielikt tikai visādus bojevikus, krievu mēslus, seriālus utt.
šito reizēm es nesaprotu, kafejnīcā, veikalā utt par paiku etc nauda netiek skaitīta, a kā jāiegādājas kautkas neēdams, tā sākas- vai vajag, moš var iztikt utt.
tā laikam ir, ka sastaptie cilvēki kautko iemāca un dod un tad nozūd. un pēc laika varbūt parādās no jauna. sāpe jau sirdī ir, ka atkal viens dikti sakarīgs cilvēks vairs nebūs te, bet nu. pāris nedēļas un tad mazliet atvaļinājums. redzēs, vai uz ziemassvētkiem šogad sniegs būs, jeb nebūs.
nu mietpilsonisms un iesūnošana nemaņā. bet ir tik labi būt mājās un neko nedarīt. Būtu vēl laiks labāks, varētu līdz jūrai aizšaut. bet gan jau.. rīt vai parīt.
gribas māju ar zemi. un rakņāties pa dobēm, konservēt gurķus un vērot bērnu kņadu un kaķa brīvību un suņa prieku. Un terasi, kur saulrietā dzert tēju..