Sird salecās. Kāpēc viņam manu sirdi tā lecināt, nelaimīgais!? Un tad, kad es trīcēju un drebēju, diendienā "Berg-ap-Berg-runter", gaidīju telefonszvanu ar izbailēm, jucināju sevi prātā, tad tikai jā-un-nē, galu galā nē un tagad lūk skaļi nāk viņa Jā ar lielo burtu, pašam saprotot, ka tas tikai tāds kritiens bezdibenī, bet to viņš mīl, jā, to bezdibeni!