Sird salecās. Kāpēc viņam manu sirdi tā lecināt, nelaimīgais!? Un tad, kad es trīcēju un drebēju, diendienā "Berg-ap-Berg-runter", gaidīju telefonszvanu ar izbailēm, jucināju sevi prātā, tad tikai jā-un-nē, galu galā nē un tagad lūk skaļi nāk viņa Jā ar lielo burtu, pašam saprotot, ka tas tikai tāds kritiens bezdibenī, bet to viņš mīl, jā, to bezdibeni!
zolitudeUn ziniet, ko viņš atbildēja - tāpēc, ka esot kā plaukstoša puķe, tik skaista, ka viņš vairs nevarot neko padarīt. Nelietis! Bļeģ!!
zolitudeproti, es esot kā plaukstoša puķe. :D Runču laiks viņam!