Skumju blūzs, kaut aiz loga spīd saule.

Skumju blūzs skan kā lietus stiklā.

Lietus ceļi starp šķirtiem krastiem,

Palicis viens dziedu skumjās par prieku.

Skumju blūzs acīs dejo asarā klusu.

Skumju blūzs ir kā saule virs sniegota lauka.

Pāri gaisma tīra, auksta un spoža,

Skaista, un tikai ir saule, ja auksta.

Skumju blūzs ir atelpa mana.

Skumju blūzs ir kā pulkstenis naktī.

Kādam aizejot paliksi tukšāks un klusāks,

Skanēs sirds skaļi, dobji un sāpot.

Skumju blūzs ir laikā palikušie vārdi,

Dienām ko cilvēks cilvēkam dāvā.

Skumju blūzs skan kā plūstoša upe,

Lūkojos pāri, lūkojos tavā krastā.