Ne viss, kas rakstīts JD, ir pasakas. Protams, tur ir daudz un dažādi uzslāņojumi, bet arī caur tiem var saskatīt to, kas ir noticis patiesībā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet tas taču ir tieši tā pat, kā ar jeb kuru grāmatu... Brīnumi nenotiek! Un tas, kas būs pēc šīs pasaules dzīves, tas jau, patiesi, būs pēc tam un tad jau redzēs. Vienīgais - nenosmacēt sirdsapziņu - tā pateiks ko darīt, parādīs ceļu un, cerams, izvedīs arī caur to pasauļu robežkontroles posteni, kuru, iespējams, pieskata Pēteris, bet varbūt Lucis...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Varbūt brīnumi nenotiek ar tevi, bet vienmēr atradīsies cilvēki, kuru dzīvēs kas tamlīdzīgs ir noticis. Viņi tev varētu oponēt. ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Viss notiek tavā galvā - gluži tā pat kā ar tiem, kas, piemēram, Kristus vēsti nav dzirdējuši, - brīnumi nenotiek, kamēr tie nav notikuši ar mani vai arī kamēr neesmu spējusi tiem noticēt neklātienē.
Pārliecināt par pretējo brīnumu gadījumā - tas nav iespējams, jo pierādīt var tikai to, kas neietlpst "brīnumu" jurisdikcijā ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Runāt par brīnumu var tad, kad norisinājušos notikumus var interpretēt kā atbilstošus kādai ideālai shēmai, kurai priekš personības ir svarīgs vērtības raksturs. Mēs redzam brīnumus tad, kad atklājam, ka fakti ietilpst šajā shēmā. Problēma saistās ar diviem tradicionāliem priekšstatiem - ka brīnums no sevis izsaka augstākā spēka iejaukšanos, un ka brīnums ir dabas likumu pārkāpšana, t.i., ka tā ir pārdabiska parādība. Te jāņem vērā, ka parastā brīnuma kā pārdabiskas parādības izpratne uzskata to par kaut ko, kas neatbilst normai, taču tajā pašā laikā brīnumā var redzēt atbilstību un tieši atbilstību kādam ideālam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

baigi sarežģīti pateici! Vienīgais, ko sapratu - pati vainīga, ka neredzi tos sasodītos brīnumus:(

(Reply to this) (Parent)