Kā vispār mūsdienās iespējams būt pārliecinātam kristietim - ticēt tām pasakām kā patiesi notikušai vēsturei un uzticēties tām pasakām kā patiesi gaidāmai nākotnei?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu tas nav jautājums man :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet kā Tu domā?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu viņi vienkārši tic un neprasa, kā tas iespējams.
Skaidrs, ka mūsdienu domājošs cilvēks netic baltajam dieviņam ar bārdu, elles katliem un eņģeļiem debesīs. Un ir visai loģiski, ka ticība iekļaujas tradicionālā gadsimtiem piekoptā tradīcijā.
Zini, man šai jomā nav īstu balstiesību :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

te nu es Tev nepiekrītu - tieši šajā jautājumā katram ir balstiesības!!! Un par to dieviņu ar balto bārdu - reiz jau Tev vai mizantropam šito laikam klārēju - nu nevaram taču mēs būt tik naivi un uzskatīt, ka viss notiek tikai šajā brīdī... Tās neskaitāmās paaudzes pirms mums - tās dzīvoja daudz tuvāk sākumam, tātad viņu rīcībā bija daudz patiesāka un ticamāka informācija par to, kā bija, kas notika un kā būs galā... tādēļ esmu pārliecināta, ka pirmatnējās tautas ar savu mitoloģiju un dievapziņu ir daudz tuvākas patiesībai. Vienīgā nelaime - mūsdienu cilvēks ir zaudējis to dvēseles nevainību, lai spētu šos kodus uztvert... Tā, lūk, sanāca gari, bet vienīgais, ko gribēju teikt - patīk man tā doma par dieviņu, kas vasaras dienas pusdienlaikā iet tos rudzu laukus apraudzīt - kaut kas dikti mīļš, tīrs un, ceru, arī īsts tajā ir
P.S. Vai tik nekļūšu par panteisti vai kā tos dabas pielūdzējus sauca;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja tu uzskati, ka visa realitāte savā būtībā ir dievišķa, tad tu tik tiešām esi panteiste. ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu ta beidzot zinu, kas es esmu;))) ja vēl es zinātu, kas tie panteisti tādi par zvēriem (Šai jautājumā manas zināšanas ir krietni vājākas nekā kodolfizikā)...

(Reply to this) (Parent)

redzi, ticība ir tāda ļoti intīma lieta, nevar iet un bradāt pa citu jūtām un vicināt karogu un teikt man ir tiesības. Jā, man ir tiesības ticēt vai neticēt, prātot un šaubīties, kļūdīties utjp. Bet man nav ne mazāko tiesību teikt otram, tu esi stulbenis, tu tici māņiem, mana ticība ir labāka par tavējo.

Man riebjas fanātisms, svētulība, stulbums un manipulēšana. Un lai nesauc sevi par kristieti, kas saka, ka gejam vai noziedzniekam nav tiesību iet baznīcā.

Viss notiek šajā brīdī, vakar un rīt, Tevī un visos vienlaikus, tieši tā kā eksperimentātors to iecerējis, vot ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Zini, tieši kristieši jau to dara, turklāt ļoti agresīvā veidā!

(Reply to this) (Parent)

Ne viss, kas rakstīts JD, ir pasakas. Protams, tur ir daudz un dažādi uzslāņojumi, bet arī caur tiem var saskatīt to, kas ir noticis patiesībā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet tas taču ir tieši tā pat, kā ar jeb kuru grāmatu... Brīnumi nenotiek! Un tas, kas būs pēc šīs pasaules dzīves, tas jau, patiesi, būs pēc tam un tad jau redzēs. Vienīgais - nenosmacēt sirdsapziņu - tā pateiks ko darīt, parādīs ceļu un, cerams, izvedīs arī caur to pasauļu robežkontroles posteni, kuru, iespējams, pieskata Pēteris, bet varbūt Lucis...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Varbūt brīnumi nenotiek ar tevi, bet vienmēr atradīsies cilvēki, kuru dzīvēs kas tamlīdzīgs ir noticis. Viņi tev varētu oponēt. ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Viss notiek tavā galvā - gluži tā pat kā ar tiem, kas, piemēram, Kristus vēsti nav dzirdējuši, - brīnumi nenotiek, kamēr tie nav notikuši ar mani vai arī kamēr neesmu spējusi tiem noticēt neklātienē.
Pārliecināt par pretējo brīnumu gadījumā - tas nav iespējams, jo pierādīt var tikai to, kas neietlpst "brīnumu" jurisdikcijā ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Runāt par brīnumu var tad, kad norisinājušos notikumus var interpretēt kā atbilstošus kādai ideālai shēmai, kurai priekš personības ir svarīgs vērtības raksturs. Mēs redzam brīnumus tad, kad atklājam, ka fakti ietilpst šajā shēmā. Problēma saistās ar diviem tradicionāliem priekšstatiem - ka brīnums no sevis izsaka augstākā spēka iejaukšanos, un ka brīnums ir dabas likumu pārkāpšana, t.i., ka tā ir pārdabiska parādība. Te jāņem vērā, ka parastā brīnuma kā pārdabiskas parādības izpratne uzskata to par kaut ko, kas neatbilst normai, taču tajā pašā laikā brīnumā var redzēt atbilstību un tieši atbilstību kādam ideālam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

baigi sarežģīti pateici! Vienīgais, ko sapratu - pati vainīga, ka neredzi tos sasodītos brīnumus:(

(Reply to this) (Parent)