|
[3. Feb 2007|17:58] |
Tas laikam nožēlojami, ja cilvēks nekur negrozās. |
|
|
Comments: |
Būtu tak forši kādā nebūt sabiedrībā justies kā mājās, kā starp savējiem.
Tas manuprāt kā kuram. Stipri individuāli. tāpat kā jēdziens "sabiedrība".
Es savlaik, jādomā, piederēju pie šahistu, vēlāk valodnieku aprindām, satiku foršus cilvēkus, bet tā īsti līdz kaulam "savējā" nejutos, līdzīgi ir tagad grāmatnieku aprindās.
Nu tas var palīdzēt labāk tās aprindas izprast.
jo vairāk grozies, jo mazāk saproti.
Tas ir brīnum labi, ja cilvēks nekur negrozās grozīšanās pēc. Jo grozīšanās, manuprāt, nevar sniegt ne brīvību, ne labsajūtu, ne ar ko citu labu. Grozīšanās nozīmē sasprindzinājumu un vēlēšanos būt piederīgam, kas automātiski nozīmē, ka šādas piederības nav. Labi ir vienkārši būt, arī ar citiem. No malas, bet tikai no malas, gan var izskatīties, ka tu tai vietā grozies. Lai gan īstenībā vienkārši esi.
to Tu jauki pateici. Tiesa, "vienkārši būt, arī ar citiem" ir augstākā pilotāža, nav tik vienkārši, I guess. :)
Aha, man lielākoties nesanāk. :)
padomā tikai! he, hē, tad jau viss vēl priekšā, i Tev, i man :)) | |