"ORB.LV Saderības spēlē kāds puisis vārdā aigars ir Tevi izvēlējies kā simpātiju!
Pārbaudi un varbūt simpātijas ir abpusējas? ;)"

un ko man tagad darīt? lēkāt uz vienas kājas un grauzt cepumiņu?????
HaHaHa

Nu bļe, es nevaru uzšūt skuķim viduklī pieguļošu kleitu, ja viņai tā vidukļa nav!!!!
Viņas uz sevi arī reizēm spogulī paskatās pirms izdomā kādu kleitu grib???

Man jau pofig, varu uzšūt, tik pēc tam lai nepīkst, ka izskatās pēc putnubiedēkļa, kam dēlis iesprausts viduklī :D

Fantastiski pavadīta diena. Fantastiska ar savu vienkāršumu, mīļumu un sapratni.
Ja tā var teikt par dienu.
Bet savādāka viņa nemaz nevarēja būt :)

Bļe, akal mokos ar nelabu dūšu.
Un viss (pilnīgi) ēdiens smird. Nevaru izturēt tā smaržu - rauj uz augšu.
Tāda sajūta, it kā būtu stāvoklī jau 3 mēnesi.
Veh...

Tik daudz ko gribētos pateikt.

Ja izejot no mājas, pirmo satiec Māri Santu, tad nākošajā dienā būs Praids.

Gads.

Tieši gadu atpakaļ es savam Mī teicu "Jā"....

HMmmmm
Iet šovakar uz Metsatoll vai palikt mājās ar slimiķīti un iedzert ar Dzērvi heilotāju un Čūpijieni?
Dillllema...

Ieteikumi?

Baigi jau nu gribas redzet ikauņu bāleliņus. Bet tāds nepārvarams slinkums taisīties un doties kautkur. Ja butu kāds kas mani izvelk....

Šodien bija fantatisk laiciņš. Nu īsts pavasaris. :)
Abas ar peļuku staigājām un priecājāmies, līdz viens #$$%&*^# iebrauca peļķē pie pašas ietves malas un apšļakstīja mūs no galvas līdz kājām. Peļukam visi rati, viss baltais kažociņš, visas bikses un sejiņa netīri. Es ar lidzīga baložmātei, kas no peļķes tikko izlīdusi. PSC! Nav jau jēgas teikt, ka nosacīti melnais džips, nebrauca ar atļautajiem 50km/h...

Staigājoties, iegājām Vidzemes tirgū un tagad man uz palodzes stāv burvīgas un smaržīgas narcises.Un plauktā mazas jaukas atraitnītes...

Arvien biežāk piezogas doma, ka varētu noalgot kādu, kas reizes 3 nedēļā varētu Peļuku uz pāris stundām izvest ārā pastaigāties. Es tikmēr varētu mierīgi sakārtot māju un veltīt mazliet laika sev. Tikai sev.

A ta māju savākt, kad viens vislaik rāpo pakaļ un ieķeroties svārkos ceļas augšā, grūti nākas. Nemaz nerunājot par to, ka tad, kad es gribu šūt, vienam nenormāli vajag šujmašīnas pedāli. Nu tā vajag, ka no kājas apakšas rauj ārā.

Manā apziņā iezogas doma - a ja nu man izdotos viņus atvilkt uz LV?

Jēšššš!
Es sarakstos ar Silent Stream of Godless Elegy gitāristu!!!!

Būtu man gadiņi 16 varetu iemīlēties!!!

Sodienas atklājums - The Dresden Dolls
baigi labais - jāmēģina dabut albumu.

http://www.youtube.com/watch?v=St88AyhyAkE&feature=related

Pa kuru laiku uzcepta 5 daļa?

Uz brīsniņu tiku vaļa no bērna - palaidu ārā, lai staigā.
Tagad ātri ātri savākt māju un atpūsties :)
fantasķika...

Nekas nenotiek tāpat vien. Visam ir kaut kāds pamats un iemesls. Un mājiens uz iespēju.

Bet nepietiek jau tikai ar saprašanu, ka re!ir iespēja!. Kamēr tu pārvari slinkumu un nogurumu, lai ķertos tai iespējai klāt, parati sanāk, ka iespējas vairs nav.

Ko es gribēju pateikt? Īstenibā tikai to, ka esmu nogurusi no mājās sēdēšanas un sīkuma auklēšanas. Pārāk nogurusi, lai stundas, ko šamā pavada guļot izmantotu sev. A tik ļoti pietrūkst iespējas pastrādāt vai aiziet uz LU (da pat ne uz LU, vnk kaut ko mācīties), vai kaukur vnk aiziet, iedzert un nedomāt par vīru un sīkumu. A kas tev dos! Tiklīdz sīkums aizmieg, vienīgā vēlēšanās ir miers. Un tad, kad esmu mazliet to mieru dabūjusi un varētu taka ķerties kaukam klāt, sīkums ir akal augšā.

Pilnīgi sanāk cīņa ar vējdzirnavām.

Bļin, kallas dāvina ar lapām!!!! Nevis trīs plikas kallas.

kā man besī, ka centra mājām nav savas miskastes!!! nu, bļa, nevaru katru vakaru pus7 paspēt uz to braucošo miskasti. un kur lai es tagad to sasodīto egleskoku bez skujām lieku? un parējo miseni?

Nakui visus svētkus un ciemiņus..

Īsta, pa pastu saņemta Z-svētku atklātnīte.
Fantastiska sajūta!

Es arī tevi ļoti ļoti mīlu...

Nu ko, jāsāk kravāt mantas un rīt jau nakti gulēsim savās jaunajās mājās.
Reizē prieks un bažas. Prieks par to ka jauns un burvīgs dzīvoklis. Bažas par to, ka mums ir tikai guļamistabas iekārta(un tai pašai vē skapis nav atvests), bet nav vēl ne dīvānu, ne sekciju, ne skapju. Pat ne virtuves skapīšu.

Bet gan jau kaut kā. Savā laikā ne tā vien ir sākt dzīvot. Vienīgā atšķirība, ka toreiz nebij ne nojausmas kad būs labāk. Bet tagad prāts ir mierīgs - tas ir pāris dienu (nu ok, varbūt nedēļu) jautājums.

Īstas mājas ir tik vajadzīgas.

Mans mīļais suņuks vakarnakt esot aizgājis uz labākiem medību laukiem.
Mans nabaga Gastoniņš.

Vīrs: man gulta ir par šautu, vajag 2x2 metri.
Sieva: mums ir tikai par 40cm šaurāka, ko tev tie dotu?
V: jā, bet tos 40 cm tu aizņem.
S: es? es neaizņemu 40cm...
V:, nu ja, tu aizņem vairāk...
S: ko??? nu ja es aizņemu vairāk par 40 cm, vakariņas vari taisīt pats!!!!
V: Labi... Tu aizņem mazāk kā 40 cm...