Pamodos raudot. Būtu blakus vīrs, pieglaustos viņam un viss būtu labi. Bet nav. Tāpēc nākas atkal un atkal izdzīvos sapni, līdz saprotu, ka vieta kurā es ar meitu apmaldījos un pazaudējos no vīra reālajā dzīvē nepastāv.

Man nav jaunas mīlestības, nav problēmu ar kinderu, karoč nav nekā par ko sūdzēties vai par ko kakāt varavīksnes. Laikam tapēc arī te neko veselu gadu nebiju rakstijusi. Jo kuram gan interesē kā es rukāju līdz pat 70stundām nedēļā. Pat man pašai ne :D