Nekas nenotiek tāpat vien. Visam ir kaut kāds pamats un iemesls. Un mājiens uz iespēju.

Bet nepietiek jau tikai ar saprašanu, ka re!ir iespēja!. Kamēr tu pārvari slinkumu un nogurumu, lai ķertos tai iespējai klāt, parati sanāk, ka iespējas vairs nav.

Ko es gribēju pateikt? Īstenibā tikai to, ka esmu nogurusi no mājās sēdēšanas un sīkuma auklēšanas. Pārāk nogurusi, lai stundas, ko šamā pavada guļot izmantotu sev. A tik ļoti pietrūkst iespējas pastrādāt vai aiziet uz LU (da pat ne uz LU, vnk kaut ko mācīties), vai kaukur vnk aiziet, iedzert un nedomāt par vīru un sīkumu. A kas tev dos! Tiklīdz sīkums aizmieg, vienīgā vēlēšanās ir miers. Un tad, kad esmu mazliet to mieru dabūjusi un varētu taka ķerties kaukam klāt, sīkums ir akal augšā.

Pilnīgi sanāk cīņa ar vējdzirnavām.