Vēl pēdējās 2 darbadienas te un dodos uz citiem darba laukiem. Vēlreiz gribu pažēloties, ka īstenībā nav ne mazakās vēlēšanās to darīt, bet kas jādara - jadara.

Un vispār, pateicoties Mīļumam, es šodien darbu nokavēju par stundu. Un braucot 7 trambī, kādā pieturā sāka nenormāli smirdēt. Un tā smirdoņa visu laiku palika stiprāka. Un tad pēkšņi smirdoņas īpašnieks (~25 gadīgs krievs, netīrs, sasists zilumains un asiņains, saplēstām lupatām un nenormāli smirdīgs!!!!!) izdomāja apsēsties tiši man priekšā. Nu to nu es nevarēju izturēt un aizvilkos uz vagona pakaļgalu(viņš palika vagonam priekšgalā), bet arī tas neglāba no smirdoņas. Ja būtu jābrauc mazliet tālāk, es būtu kāpusi ārā uz otru vagonu. Un tad šis smirdoņa izdomāja,ka viņam ir jākāpj ārā (pareizāk sakot viņu dzina ārā), un vilkās cauri visam vagonam un aizmuguri!!!, lai kāptu pa tām durvīm, pie kurām es stāvēju un mēģināju elpot svaigāku gaisu tiklīdz atveras durvis... un paradoksiāli šķiet, ka viņš izkāpa pieturā,pie kuras zālītē jau gulēja cits bomzis.
Visādi ir redzēti, bet nu šitāds bomzis vēl nebij...

Un pēc tam es pie komja izslēdzos un pusotru stundu. Pamodos no tirpošās rokas sāpēm.... Nu labi, ka šefs ir Baltkrievijā...