zivs

Teikt es gribēju, ka tu pieredzi rītu ar mīļoto cilvēku, vakara komfortu pašsaprotamu nepieminot, kad ir grūti atvadīties, ja kādam no mums ir jāceļās kur iet. Gribās vislaik palikt apskāvienos.

It's first times. Pēc tam jau pierod, un ceļās līdzi. Es, pūce, skrienu taisīt burgerus, 7-os no rīta, ko beibei ņemt līdzi, un online, līdz viņa iziet, tad atpakaļ gulēt. Nemīziet arī tad es strādāju, tikai no pusdienlaika, un katru vakaru gāju pretī uz pieturu. Cik atceros, tas bija full serviss, kā princesei pienākas. Manis gatavotas vakariņas included. Ja es saku full serviss, tad manā priekšnesumā tas ir, detaļas uzskaitītas tikai priekšstatam.

Oi, easy, Laura apliecinās, viņai nekur nav jāceļās, kā nāku pie sajēgas, viņai kafija ir pie gultas, lai dziest.

Ar Guntu tā nebija, nav jau arī princese. Es tiku appuišots. Full serviss bija man. Izdarīja labu beibēm. Sajūtu cik dievišķi ir dot, un vienmēr gribu.

Haha, kreditori, muļķi sūta savas ziņas "bļaģ maksā". Ne šodien. Man no post-amfetamīna pil deguns, un es eju principiāli pirkt vodku, un pist darbdienas rītā uz ielas, nekas jauns vismaz padsmit gadus vecs.

Ēm, otrais armands saka, ka tā ir, ja tev nav mīļa dzīvnieka, ko pist.
Tikai lai mani nepārprot, es nerunāju par brutālu seksu, bet kad tu esi alone, blokos, reāli nav ko darīt.

Kā iokaste teica, ja diena sākta iedzerot, aizmirsti, tai jau ir adrese.
Gribu teikt, ka arī tukšas dienas var pavadīt saturīgi. Bet nu ne tad ja ir adrese. Nav nožēlojami, normāli.
Tikai man nav diena, šīs ir izplūdušas 3 nedēļas bez checkpointiem.

Un tagad, pa kreiso nāsi.
Kādu msg tu atstāj beibei? Ka tu vislaik šņauc? Nē, es priecājos, jo pusgadu nebija. Tā ir forša extra, ļoti reta.

Un mīļš dzīvnieks ir tiešām saule, kad arī tu pats esi vajadzīgs, apbrīnot viņu, gulēt blakus, silti saskārušies, kaut vai apģērbā. Tu neesi savā iedomu pasaulē.

Ieraksts ir reāls trash. Noskalot miskastē, bet lai paliek muzejam. Kaut vienmēr būtu saule, tfu, amfetamīns, redzēt lietas dzidrāk. Arī šo rindu dzēst, esmu jau krietni tālāk

Domāju, vai vajag iet pēc vodkas. Mājās taču viss ir, lai sadzertos. Bet panku debīls spīts.
Ar mazajām amfetamīna taciņām aizmigu kā susurs. Ko darīt next? Paēst ir cool opcija, turklāt, ja ir sagatavots spainis ar vista/makaroni/tomāti/apelsīns/sīpoli. Neviens te neēd, sorī.
Es ceru, Goldie iesitīs pa seju, attopies. Tikai jātiek vēl līdz

Nē nu kolosāli, pamosties pie altāra, un pasniegties pēc reta kāruma, amfetamīna, vnk lai pasēdētu vēl, un klabinātu klavieri.
Bet mūzika kā skan.

Man taču ceturtdien 2-os ir jābūt formā.
Visi ir dirsas. Sāku dirsties ar darbu, jo man teica, ka maza atdeve, es nestrādāju pirmo nedēļas pusi, bet nenormāli strādāju arī brīvdienās. Un ko viņi maksā? Pārbaudes laika 200 eiro/ned. Es esmu stārs, ka visi mirst no mana darba. Fak, mana cena par darbu norm jau zināt, r-eiropā strādnieki tā nepelna. Bet dzerot viss ir zaudēts, un priecājos vispār par darbu.

Es šon biju formā, aicināju dot darbu. Nav vēl

Reāli debīli sevi piedraugot, bet tā kā mums te sākas zemūdens navigācija, labi redzēt taimingu.

Esmu pereskops, man ir aktuāla izpratne par visu cibā. Ja man nav hobiju, tad ciba ir vienīgais true

Dēļ slimā suņa Jāņa Baloža sabojātajiem leitests, sāku vākt draugos daudzus, ko lasu, bet ne īsti piedraugot. Baisi ir būt bez cibas, izmēģināju. Tukša pasaule, reāli, bez jums. Vēl turpināšu piedraugot, ne visus uzreiz atcerēties.
Jānim Balodim vnk skauž, un pamats tam ir klīnika, no pārintensīva amfetamīna, vai reālas psihozes, droši vien arī post sindroms no narkotikām. Bija normāls cilvēks, tagad apkakājies smilkstošs suns, kam iespert pa netīro ānusu. Smieties par slimu cilvēku? Vai Jānis ir tik slims, ja spēj programmēt? Nu tāds briesmonis viņš nav, lai runātu ar kaušļiem viņu atpist, tikai ja es pats spētu. Normālāk būtu vnk izolēt, lai nedara postu.

Snie raksta, un saprotami arī citu dzirdēts, ka atklāti var runāt ar svešajiem. Bet nē, man terors ir arī pret tuvajiem. Tikai ne tad, ja tas ļoti sāpinās. Apzināti noklusēju atsevišķas detaļas no pilnībā atvāztas mutes.

Psc, kā blaktis izsalkušas manās 3 nedēļu periodiskās negulēšanās. Nav miera. Un tās ir debīli iekārtotas, ka pamanīt kodumu var tikai, kad inde atlaiž, un tās jau ir sen prom, neatrast.

Kur manas brilles? Blur. o, tā jau labāk.
Sākumā jūs iepazīstināšu ar Old Waverly



Kreisajā pusē sniegā atkritusi indiete. Viņa ar puisi tik ilgi fočējās pie vāvera, viņa, veselam instagram blokam.
Mežaparkā milzums indiešu, sajūsmināti.
Mūsu vietējie, visi cepurēs. Vienīgie ar dabīgo galvassegu, tumšākādaini iebraucēji. Vienā brīdī es jau sāku skaitīt, jo bija uzkrītoši. Es pieļāvu, varbūt manam mazsaprātam tas ir izskaidrojums, ka cepuri nevalkāju, salst tikai pirksti. Tie gan salst ļoti ļoti. Dikti.
Pie smuka, aizsaluša ķīsīša telefona baterija beidzās. No pics. Apsēdos apēst brokastis. Es nebiju smuks, cilvēki pārsvarā novērsās. Apkārt gan bija smuki [skati]. Ja gribi sajust vairāk, izšļūc pa ezera sasnigušo ledu, un pamēģini iečekot izkārtoto alejas lampiņu kafe, kāturi. Izskatās labi. Manus pirkstus 3 eiro par tēju nesasildītu vairāk kā strong maznaudas džeka pohui un gājiens atpakaļ.

Atpakaļceļā labvēlības. Redzu indiešu meiteni pētām retro tramvaja stabu. Zivs "if you look for schedule, it's over there" rādot taisni izstieptu roku uz aktuālo stabu. Vēl parunājām biku. Viņa smaidīja visu tramvaja gaidīšanas laiku.
Otro transportu uz mājām gaidot 15 min, jūku ārā uz šrotu, kājas vairs netur. Pusceļā iekāpj sieviete ar milzīgu lidostas koferi, kaut kur Lucavsalā, laikam salasījusi pa gabaliem, ved mājās noslīcināto līķi. Saskatāmies, un abas reizes varu pārtulkot tikai "Man vajag. Apsēsties. Bet LV cerēt? Varbūt?"
Skatos daudzos punktos, reizēm uz viņu, neslēpjot "es redzu, bet tu nezini, ka man kājas gandrīz nolūza. jau mežaparkā". Iedevu vietu. Reāli man taču nenolūzīs.

Mājās atgriežoties miegs un tāds komforts, ej nost. Tikai niez roku āda, augšdaļa, tā, kas paceļot rokas tuvāk, pie plaukstām. Nevarot sagaidīt mani guļam, uzbrūk pat rokām esot kustībā, un es nekad neesmu redzējis. Varbūt ne tikai kukaiņi? Neiroze? Viss nokasīts.

Ar GPT spēlējām šahu stundām. Viņš nosprieda, jā, draugs, tu esi normālā pakaļā.
Plāna nav.

Spotify laimīte mani šovakar vada kā aiz rociņas. Nedēļas liste jau sen izskanējusi, bet turpinās mūzika, par kuru gribētu algoritmam teikt "dari ar mani tā vienmēr". Pats nemācēšu atrast.

fak, apsmējos. vēl turpinu iezviegties



@ reddit