zivs

man ir teorija. mana. unikāla. un ja tas jau ir filozofu rakstos, es still izdomāju to pats.
man jau no 21 gv ir strong jautājums par elli. tas ir tik strong, ka neviens kristietis nespēs atbildēt.
par elli, es nonācu dekāžu garumā pie secinājuma pēdējos 3 gados.
katram cilvēkam sadedzinās "grēku", jo tas ir slānis, uzslāņojums. paliks no cilvēka tas, kas bijis Mīlestība. ar to savienosies visi miljardi. elle ir purgatorija, kurā vienkārši viss liekais sadeg nebūtībā

es vienkārši gribu dzīvot, un zinot, ka Dievs redz visu. man nav kauns, tas diemžēl esmu es

Tu tresī sevi pastāvīgā smilšu sietā. Tā var nepazaudēt saķeri

es ļoti nojaušu, ka esmu Dievam mīļš, bet man šajā pasaulē ir jācieš un pastāvīgi sevi jāapšauba.
pirkstus nost no Dieva. tu vari cerēt tikai uz Žēlastību

and she is buying a stairway to heaven.
un es nedrīkstu gribēt. kas gribēs izglābties, tas mirs.
es lūdzu klusu prātā. es negribu Debesis, tikai vienīgo – neciest

un tajā pašā laikā, kāds bija uztaisījis lielu banketu, un visi atteicās piedalīties. un tad viņš pasūtīja visus ellē, un saicināja nabagus.
es neesmu tas, kurš nesaģērbsies labākajās drēbēs, un neies, ja esmu aicināts

Par Gleškes un citām sektām viņš pateica skarbi "izdzenāt ar sūdainu koku".
Man pilns respect pret viņu. Nav mūks. Parasts cilvēks, bet ticība ir far above.

Man personīgi bija pazīstams mācītājs-kodējs. Viņš kalpoja ļoti smagi. Cietuma kapelāns. Neapskaužu. Vissarežģītākā auditorija.
Viņam bija pofig, bet cieta. Tāpēc bieži piedzērās.
Es valkāju kapuci. Viņš teica "nevalkā kapuci". Es sapratu, ko viņš domā. Viņa praksē kapuces valkā slepkavas. Es novilku.

Esmu gājis arī pie viņa uz mājām. Diezgan izmisis cilvēks, kādu nastu uzņēmies.

Tagad gadiem jau viņš ir prom, Valstībā.

Sarunāja pārtiku no ražotājiem, un dalīja visiem. Mēs ar Guntu nebijām trūcīgie, bet teica "grāb, cik vari panest". Mēs bijām viņa mīļotie.

Par mācītāju-kodēju man ir labs īsstāsts.
Es reiz biju kāda ciematiņa baznīcā. Bija gide, kas zināja stāstīt dievnama trivia.

Laikam vēl Latvijas pirmajā laikā, tajā baznīcā bija mācītājs, kurš vadīja dievkalpojumus pālī.
Bet nu tik sirsnīgi, ka draudze viņā labprāt klausījās.

Bija reize, kad viņš pārkrita pāri kanceles malai, un piezemējās diezgan apjucis.
Kāds nostučīja. Viss. Atbrauca melnsvārči no Rīgas, uzteikt viņam darbu.
Bet nebija pavisam mežoņi – lai novada savu pēdējo dievkalpojumu, un tad pateiks.
Viņš esot novadījis tā, kārtējo reizi, ka melnsvārčiem nebija vārda, ko pateikt.
Aizbrauca atpakaļ uz Rīgu, klusēdami.

mammai ir 100% bonuss. viņa mani loloja kā Faberžē olu. līdz 10 gadiem tina kosmiskās šallēs. es slimoju as fuck. man bija 7cm bieza slimības grāmata poliklīnikā. mani totāli baroja ar deep narkotikām – solutānu, dimedrolu, un visu ko citu. man tā patika slimot, jo tad bija Alise Brīnumzemē. es nezināju, ka tās ir smagas drogas, tik ļoti patika. es reiz biju pie šūplādes naktī. mamma pamodās un savāca mani aiz rokas atpakaļ uz gultu. es stāvēju mēnessērdzīgs, un lobiju tabletes no blistera, un bāzu mutē, vienu pēc otras. es neko neatceros, tikai ko mamma stāstīja.

kad 10 gados palaida mani brīvu, es atmetu visas šalles, gāju atvērtu jaku ziemā, es momentā pārstāju slimot, uz visiem laikiem.

jau zināt, vienīgā reize bija Covid, uz 2 dienām, pirms 6 gadiem. citādi es neslimoju pilnīgi nekad

kleitas. tikai dēļ kleitām es gribētu būt meitene

/DM - Sister of Night/ in your saddest dress